Investīciju un konsultāciju uzņēmuma “Ondas Capital” vadītājs Džeimss Akuna norāda, ka Baltijā pašlaik darbojas tikai aptuveni 20 līdz 30 bezpilota sistēmu izstrādātāji. Viens no iemesliem ir tas, ka dažu valstu bruņotie spēki pret vietējiem ražojumiem izturas atturīgi. Uzņēmumiem vajadzīgs arī vietējais tirgus, taču reģiona militārā vadība bezpilota sistēmas līdz šim ieviesusi lēni.
Igaunijā viens no galvenajiem iemesliem esot dronu ekosistēmas trūkums. Latvijai šajā ziņā līdz šim veicies labāk. Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada Dronu koalīciju, kas apgādā Ukrainu ar droniem.
Pēc Akuna teiktā, Latvijai izdevies no 15 Eiropas Savienības valstīm piesaistīt gandrīz 500 miljonus eiro dronu piegādēm Ukrainai, tādējādi veidojot arī vietējo dronu ekosistēmu.
Kā vēl vienu piemēru Akuna min Poliju. Lai gan, pēc viņa teiktā, Polijas ģenerāļi dod priekšroku tankiem un iznīcinātājiem, valsts vienlaikus pievērš uzmanību arī bezpilota sistēmām.
