ĪSUMĀ:
Ķīna bažījas par ASV mediju boikotu vizītes atspoguļošanā
ASV kā uzņemošā puse piedomāja par augstā viesa ierašanos. Neapšaubāmi, ka Ķīnā novērtē gan sarkanā paklāja izritināšanu, gan arī Trampa žestu, personīgi ierodoties sagaidīt Sji lidostā.
“Tramps tiešām izdarīja visu, pat vairāk nekā mēs no viņa kā egocentriskas personas gaidām, lai izrādītu cieņu Sji Dzjiņpinam. Un to ir pamanījuši arī Ķīnas pusē,”
sarunā ar Latvijas Radio secina Latvijas Ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
“Tramps gribēja parādīt arī sevi. Viņš izrāda to, kā pārbūvējis Balto namu, gan arī parāda, kā māk uzņemt viesus. Šeit bija arī Trampa paša ambīcijas būt par labāko namatēvu pasaulē,” spriež Bērziņa-Čerenkova.
Vismaz ciktāl runa ir par Ķīnu, vizīte ir nākusi par labu viņu maigajai varai. Kā norādīts aģentūras “Associated Press” materiālā, vairāki tās uzrunātie Ķīnas iedzīvotāji neslēpa, ka Sji vizīte ir atstājusi iespaidu. Arī oficiālie Ķīnas plašsaziņas līdzekļi veltīja daudz sleju un raidlaika vizītes atspoguļojumam.
Tomēr tikšanās atspoguļojumu par gluži izdevušos to nevar saukt. Jo fons Sji vizītei bija Trampa lēmums liegt piekļuvi Baltajam namam divām ASV raidsabiedrībām – CNN un “MS NOW”, kā arī izdevumam “Politico”. Piecas vadošās ASV telesabiedrības, protestējot pret šo aizliegumu un solidarizējoties ar kolēģiem, lēma šonedēļ boikotēt pasākumus ar ASV prezidenta dalību.
Boikots attiecās arī uz Sji vizīti. Attiecīgi arī pasaules medijiem bija daudz mazāk audiovizuālā materiāla, ko izmantot.
Kā ziņo CNN, atsaucoties uz kādu avotu, Ķīnas amatpersonas privātās sarunās ar Trampa padomniekiem izteica bažas par boikota negatīvo ietekmi uz vizītes gaitu.
Problēma bija satraukusi arī Baltā nama amatpersonas, zinot, ka Tramps un Sji vēlējās spēcīgu vizītes atspoguļojumu. Līderu tikšanās laikā Baltais nams tomēr lēma pildīt tiesneša lēmumu un atjaunot piekļuvi trim minētajiem medijiem, kaut arī ne uzreiz.
Starp abām pusēm palikušas domstarpības
Sji vizītes laikā ASV abas puses ir panākušas vienošanos tikai dažos jautājumos. Piemēram, ASV un Ķīna pagarināja tirdzniecības pamieru līdz janvārim, tomēr Pekina vēlējusies termiņu pagarināt uz diviem gadiem.
Viena pazīme tam, ka pusēm nav izdevies panākt būtiskas vienošanās, ir, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vadošie pārstāvji palika mājās. Latvijas Ārpolitikas institūta direktore un Ķīnas politikas pētniece Bērziņa-Čerenkova komentārā Latvijas Radio uzsver, ka tas parāda, cik joprojām šī situācija abām pusēm ir neērta:
“No vienas puses, – jā, ir panākts pagarinājums, bet no otras puses, ja mēs paskatāmies uz pagarinājuma ilgumu, tas tāds mirklis vien ir. Tie ir tikai divi mēneši. Mēs varam secināt, ka šobrīd abām pusēm pietiek problēmu jau tāpat. Un tās nevēlas atgriezties pie vakardienas izaicinājumiem. Bet tajā pašā laikā tās nav līdz galam apmierinātas ar to, kāda situācija ir izveidojusies šobrīd, un tomēr cer, ka, situācijai mazliet ejot uz priekšu – tāpēc šie divi mēneši –, katra no pusēm spēs iegūt kādu virsroku, kura tai tad palīdzēs izkaulēt sev izdevīgākus nosacījumus.
Šis pagarinājums nozīmē, ka nevienai pusei situācija šobrīd līdz galam nepatīk, kaut arī abas puses mēģina signalizēt, ka tās ir uzvarētājas šajā tarifu karā.”
Faktiski pamiera pagarinājums nozīmē, ka uz nākamo sarunu kārtu tiek atstāti tādi jautājumi kā ASV lauksaimniecības produktu iepirkumi vai Ķīnas retzemju metālu eksports. Tomēr vismaz nākamos divus mēnešus saglabāsies arī zemas ievedmuitas.
Sji uzsvēris Ķīnas nostāju tai nozīmīgos vērtību jautājumos
Ar šo vizīti Pekinai bija svarīgi uzsvērt savu nostāju vairākos tai nozīmīgos vērtību jautājumos. Piemēram, par Taivānu, ko Ķīna uzskata par neatņemamu tās sastāvdaļu. Šajā jautājumā Sji mudināja ASV iebilst salas formālās neatkarības pasludināšanai, atkārtojot iepriekš pausto nostāju, ka Vašingtonai šajā jautājumā jārīkojas apdomīgi.
“Es domāju, ka Donalda Trampa nostāja Taivānas jautājumā tiešām ir grūti definējama. Un tas, ka attiecības ar Ķīnu viņš saredz kā tādu svarīgu elementu, tā ir patiesība. (…) Trampa administrācija ļoti labi saprot, ka ASV spēja sūtīt šos divpusējos stratēģiskās ambiguitātes [nenoteiktības – red.] signālus attiecībā uz Taivānu, patiesībā jau ir, Trampa vārdiem runājot, kārtis Vašingtonas rokās. Tātad, lai atteiktos no kaut kā tāda, būtu jābūt ļoti, ļoti lielam iemeslam no ASV puses,” skaidroja Bērziņa-Čerenkova.
“Vienu lietu pragmatiskais Tramps saprot ļoti labi: ASV attiecības ar Taivānu ir ļoti, ļoti spēcīga kārts, un to viņš tik viegli neatdos, lai kaut kādā veidā piekāptos Taivānas jautājumā. Ķīnas puses piedāvājumam tad būtu jābūt absolūti fantastiskam izdevīguma ziņā ASV,” spriež Bērziņa-Čerenkova.
Tiesa, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītāja savā komentārā norāda uz citu vērtību jautājumu, ko izgaismoja Ķīnas līdera uzruna svinīgajā banketā (aizvadītajā naktī pēc Latvijas laika). Proti, viņš runāja par Otrā pasaules kara atstāto mantojumu. Runā Sji pastiprināja Krievijas diktatora Vladimira Putina naratīvu par to, ka Otrā pasaules kara iznākumu ir izcīnījusi Padomju Savienība un Ķīna un ka to vajadzētu vairāk atzīt.
“Bet tajā pašā laikā Sji Dzjiņpins to saka, [atrodoties] ASV, un atgādina arī par ASV lomu šajā cīņā. Tātad – ko tas nozīmē mums? Tas nozīmē, ka Sji Dzjiņpinam tomēr tas kopējais redzējums ar Krieviju par kārtību pēc Otrā pasaules kara pasaules ir tuvs. Viņš no tā neatsakās. Nav tā, ka viņš runā divas dažādas lietas Vašingtonā un Maskavā. Un te viņš redz, un no šejienes viņš velk arī Ķīnas leģitimitāti, tieši Ķīnas Tautas republikas leģitimitāti kā starptautiskās sistēmas stūrakmenim. Mūsu valstīm, kuras ir cietušas no šīs kārtības, kas izveidota Otrā pasaules kara rezultātā, – mums šī nav laba ziņa,” teica Bērziņa-Čerenkova.
