Paralēli gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai turpinās arī aktīvs darbs, lai pasargātu Ukrainas energoapgādes infrastruktūru no Krievijas raķetēm un kaujas droniem.
Krievija gribētu pilnībā iznīcināt Ukrainas enerģētikas nozari
Krievija tikmēr turpina triecienus, kas vērti pret Kijivu un citām Ukrainas pilsētām. Krievijas drons Kijivā piektdien trāpīja biroju ēkai, kur nogalināti četri cilvēki un vēl septiņi ievainoti. Savukārt naktī drons trāpīja daudzstāvu dzīvojamajai ēkai, kur gāja bojā 14 gadu vecs zēns.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā ASV tika paziņots, ka Ukraina saņems jaunu partiju “Patriot” raķešu. Tomēr pašlaik netiek atklāts, kura valsts tās piegādās un cik to būs.
Līdz ar to Ukraina rēķinās, ka to gaida ļoti smaga ziema un, sākoties apkures sezonai, pilsētas varētu piedzīvot vēl intensīvākus Krievijas uzbrukumus, nekā tie jau ir šobrīd. Tāpēc turpinās energoapgādes infrasturkūras sagatavošana: dažāda veida nocietinājumu izbūve un visa nepieciešamā aprīkojuma rezervju veidošana.
“Virs objektiem, kas krieviem ir prioritāri mērķi, uzbūvētas vairāk nekā 200 tā dēvētās patvertnes – stacionāras betona aizsargbūves. Protams, mēs turpinām šo darbu un uzlabojam aizsardzību,” vēsta enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.
“Izmantojam tīklus aizsardzībai pret FPV droniem, kas sasniedz ne tikai frontes līniju, bet arī teritorijas krietni dziļāk – izmantojot tā dēvētās dronu “mātes”, kas uz sevis ienes citus dronus dziļi iekšzemē un tādējādi iznīcina mūsu labi nocietinātos transformatorus vai citus objektus. Sadarbībā ar partneriem veidojam iekārtu rezerves, jo ne visu ir iespējams pasargāt ar betona sienām.”
Šmihaļs uzskata, ka veiktie pasākumi ļaus nodrošināt to, ka “ziema nebūs viegla, bet tai nevajadzētu būt smagākai par iepriekšējo”.
Ukraina arī saņēmusi izlūkdienestu sniegto informāciju, kam tieši Krievija plāno uzbrukt jaunajā apkures sezonā.
“Pagājušajā nedēļā mēs no mūsu izlūkdienestiem saņēmām materiālus, kas iegūti no Krievijas puses. Krievijas teroristu šai ziemai iecerētā stratēģija šokēja mūsu partnerus un mūs,” vēsta Šmihaļs.
“Tā paredz pilnīgu enerģētikas nozares iznīcināšanu visplašākajā nozīmē – sākot ar siltuma un ūdens apgādi, notekūdeņu sistēmām, un beidzot ar elektroenerģijas ražošanas objektu un starpsavienojumu – gan to, kas pievada elektroenerģiju Ukrainai no Eiropas, gan to, kas šķērso Dņipras upi, – iznīcināšanu.”
Pamieram jābūt pilnīgam
Agresorvalsts pat aprēķinājusi, cik un kādas raķetes nepieciešamas katra objekta iznīcināšanai. Kā norāda Šmihaļs, ienaidnieks pamatīgi gatavojas ziemai. Pamatīgi gatavojas arī Ukraina, lai to visu nepieļautu. Ja postījumi tomēr tiks nodarīti, Ukrainas enerģētiķi cer ātri atjaunot darbību, lai cilvēki ilgstoši nepaliktu tumsā un aukstumā.
Zelenska vizītes laikā ASV aktualizējās jautājums, vai Ukrainai un Krievijai būtu iespējams vienoties par tā dēvēto enerģētikas pamieru. Arī ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārtīgi aicinājis Ukrainu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Ukraina noteikti priecātos par šādu pamieru, ja par to būtu iespējams vienoties.
Ukraiņi uzskata, ka nevar būt runas par kaut kādu daļēju pamieru ar atturēšanos uzbrukut atsevišķiem objektiem. Tam ir jābūt pilnīgam pamieram, ko ievērotu abas puses:
Krievija pārtrauktu uzbrukumus Ukrainas energoapgādes sistēmai, bet ukraiņi pārtrauktu savus tālās darbības triecienus Krievijas naftas pārstādes uzņēmumiem.
Ukraina rēķinās ar uzbrukumu pastiprināšanos
Ukrainā gan neviens īsti netic, ka Krievija piekristu pamieram uz šādiem noteikumiem. Tieši pretēji, no Krievijas puses tiek gaidīta vēl lielāka eskalācija, kad sāksies apkures sezona. Tāpēc pilnā sparā notiek gatavošanās un arī turpinās finansiālā atbalsta vākšana enerģētiskās noturības stiprināšanai.
Šajā jomā Ukrainu jau lielā mērā atbalsta sabiedrotie; vairāk nekā 40 valstis ir pievienojušās tā dēvētajam “enerģētikas Ramšteinas” projektam, kurā vāc vai nu naudu vai piegādā aprīkojumu vai tehnoloģijas, vai citādi palīdz tieši Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Pēdējo trīs gadu laikā šādā veidā Ukrainas enerģētikas atbalsta fonds saņēmis jau vairāk nekā 1,7 miljardus eiro, un paredzams, ka papildus prāvas summas ienāks fondā vēl arī šogad.
Papildus tam Ukraina turpina vākt līdzekļus Čornobiļas atomelektrostacijas sarkofāga atjaunošanai. Krievijas drons tajā izrāvis caurumu, un sarkofāga atjaunošanas izmaksas Ukrainā tiek lēstas aptuveni 500 miljonu eiro apmērā. Aptuveni 350 miljonus jau ir apsolījuši eiropieši, bet ir cerības tuvākajā laikā savākt arī atlikušo summu, lai varētu novērst arī šo Krievijas nodarīto postījumu sekas.
Krievija pastiprina uzbrukumus datu centriem
Krievija arīdzan pastiprina uzbrukumus datu centriem un telekomunikāciju infrastruktūrai Ukrainā. Šī iemesla dēļ trešdien un ceturtdien valsts galvaspilsētā Kijivā un tās apkaimē īslaicīgi bez interneta palika aptuveni 100 000 mājsaimniecību. Varasiestādes brīdina, ka Krievija cenšas graut Ukrainas digitālo ekonomiku.
Krievijas uzbrukumus infrastruktūrai ir apstiprinājuši Ukrainas lielākie interneta pakalpojumu sniedzēji un mobilo sakaru operatori.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibija paziņoja, ka triecienu mērķis ir “traucēt informācijas plūsmu”.
Viņš piebilda, ka neseno uzbrukumu dēļ bija traucēta apziņošanas sistēma, tāpēc tūkstošiem cilvēku nesaņēma brīdinājumus par gaisa trauksmi.
Ja uzbrukumi datu centriem turpināsies, var tikt apdraudēti banku pakalpojumi, naudas pārskaitījumi un valsts iestāžu darbība.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai gan līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
