Vietējās varasiestādes ziņo, ka uzlidojumā gājuši bojā vismaz 13 cilvēki, bet 39 guvuši ievainojumus. Ņižņekamskas mērs Radmirs Beļjajevs vēsta, ka bojāgājušo vidū ir arī bērns.
Vietējās varasiestādes apgalvo, ka uzbrukumam pakļauti ne tikai rūpniecības objekti, bet arī dzīvojamās mājas.
Ņižņekamskā atrodas viens no lielākajiem un modernākajiem Krievijas naftas pārstrādes kompleksiem, un “Telegram” kanāli “Supernova+” un “Exilenova+” publicējuši videoierakstu, kurā redzams ugunsgrēks Ņižņekamskas rūpniecības zonā.
Neatkarīgais tīmekļa izdevums “Astra” ziņo, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmumā “Ņižņekamskņefthim”. Tajā pašā rūpniecības zonā atrodas arī divas citas naftas pārstrādes rūpnīcas – “Tatņeft” un “TAIF-NK”.
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma pirmdien aizdedzies arī naftas ķīmijas kombināts Krievijas Tjumeņas apgabala Toboļskā, kas atrodas vairāk nekā 2200 kilometrus no Ukrainas robežas, vēsta vietējie mediji.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka uzbrukumā iznīcināta naftas ķīmijas kombināta “Toboļsk-Ņeftehim” centrālā gāzes frakcionēšanas iekārta. Kombināts pieder koncernam “Sibur”.
“Uzņēmums ražo izejvielas, kas ir ārkārtīgi svarīgas Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam,” norāda Ukrainas ģenerālštābs, piebilstot, ka kombināta produkciju izmanto raķešu degvielas komponentu, aviācijas degvielas, bezpilota lidaparātu kompozītmateriālu, kā arī augsta oktānskaitļa benzīnu ražošanā.
Uzlidojumiem naktī uz pirmdienu pakļauti arī citi Krievijas reģioni, taču ziņu par nodarītajiem postījumiem pagaidām nav.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopumā naktī uz pirmdienu virs Krievijas un okupētās Krimas notriekti 456 ukraiņu lidroboti.
Cik bezpilota lidaparātu nav izdevies notriekt, Krievijas varasiestādes, kā ierasts, neziņo, taču eksperti lēš, ka mērķi sasniedz 10 % līdz 15 % lidrobotu.
Krievijas izmeklēšanas komiteja notikušo nosaukusi par teroraktu, bet atsevišķas Krievijas amatpersonas apsūdz Kijivu kara noziegumā.
“Kremlis to izmanto, lai stiprinātu savu kara naratīvu – ka Ukraina ir agresors un Krievija nevainīgais upuris, lai gan Krievija iebruka Ukrainā. Mediji notikušo atspoguļo tā, lai krievos veicinātu patriotismu. Kremlis cer, ka tas veicinās atbalstu karam un varbūt pat tālākai eskalācijai no Maskavas puses,” vērtē “Sky News” Maskavas korespondents Ivors Benets.
Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums “FirePoint” norāda, ka uzbrukumā izmantoti tā ražotie FP-1 droni. Tie ir tāla darbības rādiusa kaujas bezpilota lidaparāti, kas spēj uzbrukt mērķiem uz zemes gan dienā, gan naktī, un pat apstākļos, kad pastāv aktīvi radioelektroniskie traucējumi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norāda – šādu uzbrukumu nebūtu, ja Krievija izbeigtu karu:
“Katrs Krievijas uzbrukums saņems mūsu atbildi. Krievijas karu arvien vairāk izjutīs mājās, Krievijā. Operācija pret Krievijas naftas sektoru turpinās. Esam trāpījuši arī Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām un radaru stacijām. Bija arī atbildes pret Krievijas infrastruktūru Azovas un Melnās jūras reģionos. Vienīgais iemesls, kādēļ tas turpinās, ir Krievijas nevēlēšanās izbeigt karu.”
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
