Pēc viņu teiktā, divas dienas pirms Irānas uzbrukuma Saūda Arābijā izvietotajai ASV aviobāzei “Princis Sultāns”, kas notika 27. martā, virs tās pārlidojuši 14 Krievijas izlūkošanas satelīti. To pārlidojumu laiks un secība ļāva iegūt plašu informācijas klāstu par militāro objektu – satelīti esot veikuši gan vizuālo izlūkošanu, gan sakaru pārtveršanu.
“CNN” sarunu biedri pauduši bažas, ka Krievijas rīcībā esošā izlūkošanas informācija varētu tikt izmantota, lai plānotu turpmākus Irānas uzbrukumus ASV militārajām bāzēm, komandcentriem, loģistikas infrastruktūrai un jūras spēku objektiem Tuvajos Austrumos.
Pēc medija aplēsēm līdz maija sākumam Irānas triecieniem tika pakļauti vismaz 16 ASV militārie objekti astoņās reģiona valstīs. Vairāki no šiem objektiem uzbrukumu rezultātā bija faktiski padarīti neizmantojami.
Jūlija beigās ziņu aģentūra “Reuters” vēstīja, ka ASV izlūkdienesti izmeklē iespējamo Krievijas iesaisti Irānas uzbrukumos ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) objektiem Persijas līcī.
Laikraksts “Financial Times” šonedēļ, atsaucoties uz avotiem Rietumu drošības dienestos, kā arī Kremlim pietuvinātu personu, vēstīja, ka Teherāna vērsusies pie Maskavas ar lūgumu piegādāt Irānai modernus reaktīvos bezpilota lidaparātus “Geraņ”. Vienlaikus avoti neprecizēja, vai Maskava ir piekritusi šādas piegādes nodrošināt.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
