Kā norāda Kijiva un arī citas valstis, sastāvdaļu piegāde no Ķīnas ir starptautisko sankciju pārkāpums. Pekinā uzsver, ka uzrauga tādu tehnoloģiju eksportu, kādas var izmantot karadarbībā.
Publikācijā runa ir par Krievijas izmantotajiem “Geranj” droniem un “Banderoļ” vadāmajām raķetēm. Izdevuma uzrunāto analītiķu un diplomātu vērtējumā Krievijas jaunie un salīdzinoši nedārgie ieroči parāda, ka tās bruņotie spēki joprojām spēj pielāgoties un būt novatoriski.
Kaut Maskava šādā veidā nostiprina savas pozīcijas pret tās pretiniekiem, arī Ukraina ir parādījusi, ka spēj ātri rīkoties, – kā piemēru minot ātrgaitas dronu attīstību. Taču Ukrainai ilgtermiņā trūkst ražošanas resursu un spēju, atzīmē ASV laikraksts.
Dronu draudu izlūkošanas uzņēmuma “DroneSec” izpilddirektors Maiks Moniks komentārā “The Wall Street Journal” norāda, ka krievu “Geranj-5” drons esot licis pārveidot scenāriju cīņai pret droniem, jo “būtībā tā ir nabaga vīra vadāmā raķete”.
“DroneSec” analītiķi ir vienisprātis ar Ukrainas novērtējumu par Krievijas kritisko atkarību no Ķīnā ražotām sastāvdaļām kā dzinējiem, tā navigācijas datoriem un elektronikai, kas nodrošina saziņu. Amerikāņu izdevums skaidro, ka rietumvalstu militāro tehnoloģiju uzņēmumi steidz radīt ātrākus modeļus. Viens piemērs – “Merops” pārtvērējdroni šobrīd tiek pārveidoti, lai tos darbinātu dzinējs.
