Deviņi ASV senatori – četri republikāņi un pieci demokrāti – vērsušies pie Pentagona ģenerālinspektora ar lūgumu noskaidrot, kas pieņēmis lēmumu ierobežot satelītsakaru pakalpojumus un vai šī lēmuma pieņemšanā bijušas iesaistītas ASV amatpersonas.
Likumdevēji arī vēlējās noskaidrot, vai satelītsakaru darbības traucējumi ir ietekmējuši izlūkošanas informācijas apmaiņu un brīdinājuma sistēmu darbību.
“Starlink” darbības ierobežojumi Ukrainā pirmo reizi tika novēroti naktī uz 14. oktobri. Satelītu tīkls pārstāja darboties ierīcēs, kas pārvietojās ar lielu ātrumu. Ierobežojumi arī negatīvi ietekmēja Ukrainas spēju pārtvert Krievijas raidītos trieciendronus.
Savā atbildē uz ASV senatoru pieprasījumu, Pentagona ģenerālinspektors norādīja, ka satelītsakaru sistēmu darbības ierobežojumu jautājumi jāizskata ASV Gaisa spēkiem, jo tas ietilpst to atbildības jomā.
ASV demokrātu senatore Džīna Šahīna kritizēja Pentagona ģenerālinspektora lēmumu neveikt izmeklēšanu. Viņa norādīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija un uzņēmums “SpaceX” snieguši pretrunīgus skaidrojumus par satelītsakaru darbības traucējumu iemesliem.
Senatores ieskatā jāveic neatkarīga izmeklēšana, lai noskaidrotu atbildīgos par notikušo un novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.
KONTEKSTS:
“Starlink” un “Starshield” abas ir uzņēmuma “SpaceX” satelītsakaru sistēmas. “Starlink” ir satelītinterneta pakalpojums, ko izmanto gan civiliedzīvotāji, gan uzņēmumi un Ukrainas bruņotie spēki, lai nodrošinātu saziņu un piekļuvi internetam. “Starshield” ir “SpaceX” izstrādāta sistēma, kas paredzēta valdības un valsts drošības vajadzībām, tostarp militāriem uzdevumiem.
Oktobra vidū “Starlink” sistēmai Ukrainā tika noteikts ātruma ierobežojums 160 kilometri stundā, kas neļāva to izmantot ātrāk lidojošiem droniem. Nav izdevies noskaidrot, vai lēmumu pieņēmis pats Īlons Masks vai bija iesaistīta ASV valdība.
“Starlink” un tās militārās versijas “Starshield” darbība Ukrainā atjaunota 24. oktobrī – sistēmas darbojas ar ātrumu virs 400 kilometriem stundā.
