Izdevums norāda, ka tā tiks izmantota nolūkā noteikt Ķīnas spēku atrašanās pozīcijas un veikt triecienus tām. Turklāt šādu stratēģiju esot izstrādājuši ASV spēku komandieri, kuri to raksturo kā “elles ainavu” (hellscape).
Rakstā uzsvērts, ka Taivānas amatpersonas mēģina no Ukrainas pārņemt Dāvida cīņas pret Goliātu pieeju, kas paredz salīdzinoši lētu un manevrējamu dronu izmantošanu, lai izlīdzinātu izredzes cīņā ar daudz lielāku pretinieku.
Taivāna apsver veikt uzbrukumus Ķīnas kuģiem tad, kad tie pamet savas ostas. Taipeja cer līdz 2030. gadam saražot 100 000 dronu mēnesī, no kuriem puse tiktu sūtīti uz ārvalstīm.
Taivānas mācībās pirmdien tika simulēta Ķīnas gaisa spēku desanta dislocēšanās stratēģiski svarīgajā Penhu arhipelāgā Taivānas salas tuvumā. Vietējie stratēģi uzskata, ka tieši šis arhipelāgs būtu iespējams pirmais Pekinas uzbrukuma mērķis, veiksmīgas okupācijas gadījumā Penhu izmantojot raķešu un dronu uzbrukumiem pret Taivānu.
Pirmdien notiekošo civilās aizsardzības mācību laikā arī paredzēts pirmo reizi Taivānas centrālajā daļā apzināti palēnināt mobilā interneta sakaru ātrumu, lai pārbaudītu sabiedrības gatavību sazināties situācijās, sākot ar katastrofām, un beidzot ar Ķīnas spēku iebrukumu. Salas ziemeļos līdzīga sakaru palēnināšana gaidāma ceturtdien.
Pekina nav izslēgusi militārus līdzekļus, lai atjaunotu kontroli pār salu, kuru tā uzskata par neatņemamu Ķīnas sastāvdaļu.
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 kilometru attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt “Taivānas jautājumu” ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 12 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
