ĪSUMĀ:
Partija “Jabloko” guva popularitāti – to izslēdz no vēlēšanu biļeteniem
Valsts domē ir 450 deputātu vietas. Pusi no deputātiem ievēl no partiju sarakstiem, bet otru pusi – vienmandāta apgabalos. Visticamāk, “Vienotā Krievija” arī turpmāk saglabās divu trešdaļu konstitucionālo vairākumu, bet pārējās vietas tik sadalītas starp tā dēvēto “sistēmisko opozīciju” – komunistiem, Liberāldemokrātisko partiju un dažām citām mazākajām partijām.
Lai gan vēlēšanu iznākums ir viegli prognozējams, piekšvēlēšanu periodā Krievijā risinājušies vairāki skaļi notikumi. Viens no tiem – partijas “Jabloko” nepielaišana pie vēlēšanām. Partija vēlēšanām tika reģistrēta ar otro numuru, tomēr vēlāk reģistrācija tika atsaukta partijas “Rodina” jeb “Dzimtene” sūdzības dēļ. Šī partija apgalvoja, ka “Jabloko” priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir pārkāpusi autortiesības un slēpusi ārvalstu finansējuma saņemšanu. Savukārt “Jabloko” sauklī “Par mieru un brīvību!” tika saskatītas ekstrēmisma pazīmes.
Tādējādi vēlēšanu biļetenos otrā saraksta vienkārši nebūs.
Vairums Krievijas politikas komentētāju uzskata, ka “Jabloko” nepielaišana pie vēlēšanām, visticamāk, saistīta ar mērenās opozīcijas, kas Krievijā joprojām pastāv, apvienošanu.
Savukārt “Jabloko” sauklī izteiktais aicinājums uz mieru varētu uzrunāt lielāku daļu no Krievijas sabiedrības, ņemot vērā ne tikai ieilgušo karu pret Ukrainu, bet arī baumas par iespējamo mobilizāciju tūlīt pēc vēlēšanām.
“Jabloko” atbalsta reitingi palielinājās un pārsniedza varas prognozes un pieļaujamos apmērus. Šī partija kļuva neērta valdošajai partijai “Vienotā Krievija”, jo katra zaudētā balss vai vieta Valsts domē varētu nopietni ietekmēt tās absolūto dominanci.
Balsot piespiedīs arī Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas
Šīs būs pirmās Valsts Domes vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un pēc vairāku Ukrainas austrumu reģionu pretlikumīgas iekļaušanas agresorvalsts sastāvā.
Pagājušajā gadā tika noteiktas tā dēvēto “jauno reģionu” vēlēšanu apgabalu robežas. Tika pielemts, ka Doneckas apgabalam pienāksies trīs vienmandāta apgabali, Luhanskas apgabalam – divi, bet Zaporižjas un Hersonas apgabalam – pa vienam.
Kremlim balsojums šajos “jaunajos reģionos” ir svarīgs, lai pierādītu pārējām valstīm, ka šo teritoriju iekļaušana Krievijas sastāvā ir neatgriezenisks process.
Šajos reģionos ir izstrādātas īpašas balsošanas procedūras. Tāpat vēlēšanas notiks pēc karastāvokļa noteikumiem. Vietējās vēlēšanu komisijas drīkst organizēt arī iepriekšējo balsošanu, tomēr nav zināms, pēc kādiem principiem. Visiem okupēto reģionu iedzīvotājiem Krievijas pilsonība ir obligāta, bet, ja šiem noteikumiem kāds nevēlas pakļauties, draud deportācija.
Ņemot vērā šos apstākļus, nebija pārsteigums, ka pirms diviem gadiem, kad notika Krievijas prezidenta vēlēšanas, okupētajās teritorijās uzticība Vladimiram Putinam sasniedza 95 %. Arī šā gada vēlēšanās ir paredzams līdzīgs rezultāts.
Ukrainas teritoriju iekļaušana Krievijas sastāvā nav starptautiski atzīta, tādēļ balsojuma likumīgums šajos reģionos ir apšaubāms.
Karš Ukrainā ir pilnībā mainījis priekšvēlēšanu gaisotni
Pārliecinošs vairākums politisko partiju, īpaši pie varas esošās, atbalsta karadarbības turpināšanu Ukrainā. Atsevišķi politikas komentētāji norāda, ka Krievijā faktiski ir izveidojusies liela “kara partija”. Bet tā dēvētās “speciālās militārās operācijas” veterāni ļoti aktīvi tiek iekļauti vēlēšanu sarakstos.
Tomēr kara klātbūtne ir jūtama ne tikai vēlēšanu sarakstos. Šobrīd nav zināms, kā vēlēšanu iznākumu ietekmēs Ukrainas spēku veiktie dronu triecieni pa Krievijas interneta veikalu noliktavām un naftas pārstrādes rūpnīcām.
Ukrainas dronu triecieni apgrūtināja ikdienas iepirkšanās paradumus, izraisīja degvielas trūkumu, traucēja piegādes, kā arī radīja pārtikas trūkumu Ukrainas robežai tuvākajos reģionos. Faktiski kara klātbūtni sāka izjust arvien lielāks skaits Krievijas iedzīvotāju.
Krievijas propaganda turpina uzsvērt, ka visā ir vainojama Ukraina. Krievijas kontrolētie mediji raida, ka Ukraina ir vainojama ūdensapgādes trūkumā okupētajās teritorijās un Donbasa šahtu slēgšanā. Tomēr citi krievu valodā raidoši mediji vēsta par citu realitāti. Viedokli par Krievijas Valsts domes vēlēšanām raidījums prasīja radiostacijas “Eho Moskvi” žurnālistam Aleksandram Pļuščevam, kurš veido un vada vienu no populārākajiem “YouTube” kanāliem krievu valodā “The Breakfast Show” un kurš šobrīd dzīvo Lietuvā.
Kad es runāju ēterā, es visu laiku vai nu ar rokām rādu pēdiņas, vai saku, ka šīs vēlēšanas ir “pēdiņās”, vai arī veicu abus šos žestus reizē. Jo, protams, par nekādām vēlēšanām tās nosaukt nav iespējams. Kā Krievijā joko, tas ir īpašais elektorālais pasākums. Vai “speciālā elektorālā operācija” pēc analoģijas ar “speciālo militāro” operāciju, kā Putins dēvē savu karu Ukrainā.
Protams, ka nekāda sakara ar vēlētāju gribas paušanu šīm vēlēšanām nav, turklāt visos posmos. Mēs zinām, ka vēlēšanas nav tikai biļetenu iemešana urnā pati par sevi. Vēlēšanas ir vesels liels process, sākot no partiju legālā darba un šo partiju izveides, to pielaišanas politiskajai dzīvei, un beidzot ar balsu skaitīšanu un parlamenta veidošanu. Krievijā šiem procesiem nav nekāda sakara ar brīvām vēlēšanām. Tā vai citādi, tā ir vienkārši kārtējā režīma leģitimācija.
Es saprotu cilvēkus, kuri saka, ka piedalīties šādās vēlēšanās nav iespējams, jo tas ir zem viņu cieņas un kaitīgi. Turklāt visas partijas tā vai citādi atbalsta karu. Un šie argumenti man kopumā ir tuvi. Cita lieta, ka Krievijas iedzīvotājiem ir liels pieprasījums pēc tā, lai paustu varai savu neapmierinātību. Bet Krievijā tas ir ārkārtīgi bīstami, un daudzi cilvēki tāpēc sēž cietumā pat vienkārši par vārdiem, par komentāru sociālajos medijos, par savas nostājas paušanu, nemaz nerunājot par iziešanu ielās vai ko citu. Tāpēc ir ļoti liels pieprasījums pēc savas neapmierinātības legālas paušanas. Un tāpēc cilvēki domā, kā viņi ar vēlēšanu palīdzību, ar elektorālā pasākuma palīdzību var paust savu nostāju.
Izskatās, ka šoreiz viņiem būs visgrūtāk, jo, ja agrāk bija kaut kādas partijas vai kandidāti, kas savā kampaņā varēja nepieminēt karu, tad tagad tas nav iespējams. Vadošās partijas, kuras var iekļūt Valsts domē, protams, negodīgas balsu skaitīšanas rezultātā, visas lielākā vai mazākā mērā iestājas par karu. Un cilvēkiem rodas jautājums – kā lai rīkojas? Kā neatbalstīt karu ar savu balsi un vienlaikus paust kaut kādu protestu.
Līdz brīdim, kamēr biļetenā bija partija “Jabloko”, tās programmā bija tieši teikts: “Mēs esam par mieru un brīvību”. Saprotams, ka tā, Ukrainas atbalstītāju skatījumā, ir diezgan bezzobaina pozīcija, bet tā bija vienīgā, kas Krievijā vēl pastāvēja. Un tagad arī tā vairs nav iespējama, jo partija “Jabloko” ir atstādināta.
Tāpēc arī ir šīs divas izvēles un pieejas: pilnībā boikotēt, jo nav iespējams piedalīties šajā Putina pasākumā, vai arī kaut kādā veidā paust savu nostāju. Piemēram, visiem ierasties iecirkņos vienā laikā, sabojāt vēlēšanu biļetenus vai nobalsot par “vismazāko cilvēkēdāju” partiju. Lūk, šīs pieejas pašlaik savā starpā konkurē. Un es saprotu gan vienu, gan otru argumentus.
Pats es diemžēl nevarēšu nobalsot, jo nedrīkstu ierasties vēstniecībā. Krievijā esmu izsludināts meklēšanā. Ja man jautātu, ko darīt? Tad laikam… Ko es darītu — droši vien aizietu un sabojātu biļetenu, jo, nu, citu izeju sev neredzu. Atbalstīt kādu no kara partijām pat protesta vai kādu citu apsvērumu dēļ es nespēju. Un cita izeja būtībā arī neatliek.
Krievijas opozīcija pastāv, tomēr tā nav vienota
Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka Putina režīmam izaicinājumus varētu mest opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs un viņa atbalstītāji. Tomēr Navaļnijs nomira pirms diviem gadiem ieslodzījuma vietā Krievijas ziemeļos, bet viņa līdzgaitnieki lielākoties atrodas trimdā. Viņi politiskos procesus Krievijā faktiski nevar ietekmēt.
Tomēr pastāv aktīvisti, kuri stāsta par Krievijas vēlēšanām arī citur pasaulē. Piemēram, pagājušajā nedēļā Krievijas pretkara komitejas pārstāvji, kuru vidū bija arī izdevuma “Novaja Gazeta Europa” redaktors Kirils Martinovs, gatavojās uzstāties ar ziņojumu par Valsts domes vēlēšanām Eiropas Parlamenta komitejā sakariem ar Krieviju.
Tomēr ziņojums netika nolasīts, jo sēdi pārtrauca deputāti no Slovākijas, Čehijas un no Vācijas partijas “Alternatīva Vācijai”. Viņi skaļi runāja un apgalvoja, ka tiek pārkāpts komitejas vadītāja ievēlēšanas process.
No vienas puses, politikas komentētāji varētu teikt, ka šādi izpaužas Krievijas atbalstītāju ietekme Eiropas Parlamentā.
Pēc šī incidenta Martinovs jokoja, ka Eiropas deputāti paglāba Krievijas pretkara komitejas pārstāvjus no apsūdzībām dzimtenes nodevībā, jo Krievijā šāda ziņojuma nolasīšana noteikti tiktu interpretēta kā valsts nodevība.
Krievijas opozīcija pastāv, tomēr tai nav vienotas platformas. Ir atsevišķi individuāli opozīcijas pārstāvji, piemēram, Jūlija Navaļnija un Vladimirs Kara-Murza, kuri piedalās dažādos forumos, taču šo aktivitāti nevar salīdzināt pat ar Baltkrievijas demokrātisko spēku darbībām.
Krievijā vairs nedarbojas arī vēlēšanu tiesību aizsardzības organizācija “Golos”, kas pēdējos 25 gadus bija faktiski vienīgā neatkarīgā vēlēšanu novērošanas organizācija.
Tā regulāri ziņoja par vēlēšanu pārkāpumiem Krievijā, izpelnoties pirmā “ārvalstu aģenta” godu. Pēc tam, kad “Golos” tika pasludināta par Krievijā nevēlamu organizāciju, pagājušajā gadā tā bija spiesta savu darbību pārtraukt.
Kremlim neērtus kandidātus visbiežāk apsūdz ekstrēmismā
Krievijā kandidātiem piedalīties vēlēšanās aizliedz vairāku desmitu iemeslu dēļ. Viens no izplatītākajiem – apsūdzības ekstrēmismā. Tomēr izpratne par ekstrēmismu krasi atšķiras no ekstrēmisma definīcijas rietumvalstīs.
Piemēram, 17 gadījumos kandidāti zaudēja tiesības kandidēt, jo viņu sociālajos medijos bija atrodamas Navaļnija bildes.
Savukārt “Jabloko” kandidāta Dmitrija Smirnova sociālā medija “VKontakte” profilā tika atrasta Lemija Kilmistera no grupas “Motorhead” bilde. Neilgi pēc Kilmistera nāves 2015. gadā Smirnovs publicēja mūzikas leģendas fotogrāfiju, paužot cieņu aizgājējam. Tomēr Krievijas varasiestādes tagad secināja, ka Kilmisters slavināja nacismu, jo fotogrāfijā viņam ir bijusi melna krusta kaklarota ap kaklu.
Par iemeslu atteikumam kandidēt var kļūt Rietumu sociālo mediju, piemēram, “Instagram” vai “Facebook” logo pamanīšana fotogrāfijās. Vairāki kandidāti saņēma sodus, finansiālos sodus vai pat tika īslaicīgi aizturēti par LGBTQ simbolikas demonstrēšanu vai karikatūrām ar nacistiskās Vācijas vadoni Ādolfu Hitleru.
Tāpat kandidāti, ja vēlas startēt vēlēšanās, nedrīkst iegādāties ārvalstu uzņēmumu, piemēram, “Meta”, “Apple” vai “Microsoft”, akcijas. Kandidātu izslēgšana šā iemesla dēļ tiek aktīvi pielietota reģionos. Tā, piemēram, tika atteikts kandidēšanā partiju “Jabloko” un “Dzimtene” vadošiem kandidātiem reģionos. Savukārt “Vienotās Krievijas” kandidāts kara korespondents Jevģēnijs Poddubnijs par šādu akciju iegādi nav sodīts.
Čeļabinskas apgabalā partijas “Jabloko” kandidāts Jaroslavs Ščerbakovs priekšvēlēšanu materiālos publicēja grafiti mākslinieka Banksy slaveno attēlu ar meiteni, kura palaiž gaisā sarkano balonu, Nobela prēmijas laureāta Andreja Saharova attēlu un citātu “Cilvēces sašķeltība draud tai ar iznīcību” un padomju diplomāta Andreja Gromiko teicienu “Labāk desmit gadu ilgas sarunas nekā viena kara diena”. Šo materiālu izmantošanu Krievijas varasiestādes nodēvēja par autortiesību pārkāpumu, kas tika izmantots kā galvenais iemesls visas partijas “Jabloko” noņemšanai no vēlēšanām.
KONTEKSTS:
Krievijas Valsts domes vēlēšanas notiks no 18. līdz 20. septembrim, un tajās ievēlēs 450 Krievijas Federālās sapulces apakšpalātas Valsts domes deputātus. Tās būs pirmās Valsts domes vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā.
Šoreiz, gluži kā iepriekšējās reizēs, vēlēšanās ļauts piedalīties tikai tām partijām, kas simpatizē pašreizējai iekārtai un Krievijas vadonim Vladimiram Putinam. Tātad reāla opozīcija tajās nepastāv.
Vēlēšanās šogad bija plānojusi startēt arī vienīgā Krievijas teritorijā esošā opozīcijas un pretkara partija “Jabloko”, taču augustā Krievijas augstākā tiesa anulēja tās dalību vēlēšanās. “Jabloko” pēc aizlieguma startēt tā dēvētajās Valsts domes vēlēšanās mudināja savus atbalstītājus tomēr ierasties vēlēšanu iecirkņos, bet balsot ar sabojātiem partiju sarakstu vēlēšanu biļeteniem.
