ĪSUMĀ:
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Squalio Group” pamatā piedāvā dažādu programmatūru licences, taču sniedz arī citus pakalpojumus, piemēram, piemeklē kiberdrošības risinājumus.
Tā meitas firma “DPA” ir regulārs vietējo publisko iepirkumu uzvarētājs. “Mēs nesen veicām pētījumu – 3 % no ekonomiski aktīvajiem apgalvoja, ka zina, kas mēs esam, kas ir ļoti dīvaini, jo mūsu klienti Latvijā ir aptuveni 80 vai pat 90 %, kas no mums kaut ko iegādājas,” pagājušā gada nogalē “SmartHR Latvija” konferencē pauda uzņēmuma ilggadējais vadītājs Sandis Kolomenskis.
Šarkovs zaudē amatu 5000 dolāru kukuļa dēļ
2009. gadā “DPA” sāka darbu Minskā, Baltkrievijā. Par vadītāju tur kļuva Sergejs Šarkovs. Kā 2018. gadā “Forbes” žurnālam stāstīja Kolomenskis, Šarkova galvenais uzdevums, ieejot Baltkrievijas tirgū, bijis panākt, ka valsts resors, finanšu institūcijas un uzņēmumi pāriet uz licencētu programmatūru. Tas arī izdevies – par uzņēmuma klientiem ar laiku kļuva, piemēram, “Gazprom Transgaz Belarus”, Baltkrievijas Izglītības ministrija.
Vadošajā amatā Šarkovs nostrādāja desmit gadus un tad atkāpās. Iemesls – korupcijas skandāls.
“No Baltkrievijas Republikas spriedumu izraksta konstatējamas konkrētas S. Šarkova faktiskās darbības, par kurām viņš ir notiesāts,” Vidzemes apgabaltiesā 13. oktobrī teica prokurors Kaspars Čīma. Proti,
Šarkovs 2015. gadā devis piecu tūkstošu dolāru vērtu kukuli Jurijam Zdanevičam,
Baltkrievijas Finanšu ministrijas datu apstrādes centra direktoram, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāktu, ka iestāde slēdz līgumu ar “DPA”.
KNAB lietu sāka Latvijā
Saistībā ar šo epizodi Baltkrievijā lietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jeb KNAB sāka arī Latvijā. 2022. gadā birojs noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu un nodeva lietu tālāk prokuratūrai, lai tā turpina uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu. Tas ir sods, ko piemēro juridiskai personai gadījumā, ja noziegums ir izdarīts tā interesēs.
KNAB izmeklēšanā pārliecinās, ka šīs faktiskās kukuļošanas epizodes ārvalstīs notikušas.
“Šī lieta tiešām bija grūti izmeklējamā, jo visi šie pierādījumi atradās Baltkrievijas republikā. Un te bija otra nianse, ka, ņemot vērā šos ģeopolitiskos apstākļus,
tobrīd mums starptautiskā sadarbība bija apstājusies un mums vajadzēja meklēt kaut kādus citus ceļus, lai mēs iegūtu šos pierādījumus,” pauž KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva.
Uzņēmumam piemēro naudas piedziņu 2,3 miljonu eiro apmērā
Tagad Vidzemes apgabaltiesa, lietu skatot apelācijas instancē, nolēma uzņēmumam “Squalio Group” piemērot sodu.
“Vidzemes apgabaltiesas nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 15. novembra lēmumu un piemērot SIA “Squalio group” piespiedu ietekmēšanas līdzekli,” paziņoja tiesnesis Alvis Melbergs. Uzņēmumam arī piemēroja naudas piedziņu 2,3 miljonu eiro apmērā.
Uzņēmuma advokāts Mārtiņš Knipšis komentāru sniegt atteicās. No uzņēmuma rakstiskās atbildes noprotams, ka tas spriedumu pārsūdzēs.
“Ņemot vērā, ka tiesvedības process vēl nav noslēdzies un lieta ir izskatīta apelācijas instances tiesā, šajā procesa stadijā atturēsimies no detalizētāku komentāru sniegšanas,” norādīja “Squalio Group”.
Savukārt plašākai intervijai uzņēmums nepiekrita.
“Mūsu nozares uzņēmumiem ir obligāti jāievieš un jāievēro iekšējās kontroles un risku pārvaldības procedūras, tostarp korupcijas risku novēršanas pasākumi. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka šo procedūru detalizēts saturs ir uzņēmuma iekšējā, komerciāli sensitīvā informācija, kas var ietvert arī komercnoslēpumu. Tādēļ
detalizētu informāciju par mūsu iekšējās kontroles mehānismiem publiski neizpaužam,” uzsver uzņēmums.
Apelācijas instancē lieta skatīta jau divreiz
Lietā bijusi sarežģīta ne tikai izmeklēšana, bet arī iztiesāšana. Krimināllieta apelācijas instancē izskatīta jau otro reizi.
Piemērotā naudas piedziņa 2,3 miljonu eiro apmērā ir teju tikpat liela, cik uzņēmuma neto apgrozījums aizpērn.
Finanšu uzkrājuma šādai situācijai uzņēmumam nav, jo, kā tas norādīja savā jaunākajā gada pārskatā, “pamatojoties uz sabiedrības vadības un juridisko konsultantu izvērtējumu, prasības apmierināšana tiek vērtēta kā zema”.
“Squalio” vadītājs ilgstoši bija Sandis Kolomenskis. Viņaprāt, šī krimināllieta ir “Sergeja privāts stāsts”. “Nekādas pretenzijas pret uzņēmumu toreiz netika veiktas, ieviestas. Uzņēmums strādāja, piegādāja valsts sektoram, nebija uzņēmumam nekādu sodu. Īstenībā tā bija Sergeja kaut kāda privāta lieta, kurā viņš tur, visticamāk, kaut kādi sapinās un tamlīdzīgi. To es nezināšu, jo to lietu neviens nekad… Mēs nekad neguvām nekādu piekļuvi nekādiem materiāliem,” telefonsarunā norāda Kolomenskis.
Kolomenski amatā pērn nomainīja Miks Deksnis. Uzņēmums šogad kopumā piedzīvoja strukturālas pārmaiņas.
Par tā patiesā labuma guvēju kļuva ASV pilsonis Pauls Karls Šors IV. Viņš savu juridisko kontroli pār “Squalio group” īsteno caur Austrijā, Kaimanu salās un ASV reģistrētiem uzņēmumiem.
KNAB: Šādas lietās uzņēmumiem lielākais zaudējums ir reputācija
Konkrētajā lietā ir vēl kas būtisks – gadījumā, ja uzņēmumam galīgajā tiesu instancē piemēros piespiedu ietekmēšanas līdzekli, tam varētu būt ierobežotas iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir informēts par konkrēto tiesvedību un “Squalio Group” iesaisti tajā.
“Vienlaikus vēlamies norādīt, ka SAB seko līdzi riskiem, kas var ietekmēt valsts drošību, tostarp arī riskiem, kas saistīti ar uzņēmumu iesaisti valsts un pašvaldību iepirkumos kritiskās infrastruktūras un citās stratēģiski nozīmīgās jomās. Nepieciešamības gadījumā SAB savas kompetences ietvaros un normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā veic riska izvērtējumu un sniedz iestādēm vai iepirkuma komisijām ieteikumus vai brīdinājumus,” norāda SAB.
Kā raugās KNAB amatpersona, visvairāk šāda lieta iedragā uzņēmuma reputāciju.
“Tas naudas sods varbūt nav tas primārais. Šis ir reputācijas zaudējums, it sevišķi uzņēmumiem, kas startē eksporta tirgos, kas grib piedalīties šajos publiskajos iepirkumos. Protams, ka visi lasa, visi interesējas… Un, ja tu jau esi tiesāts par kaut kādiem pārkāpumiem, protams, ka visa sabiedrība uz to skatās, skatās un vērtē,” teic Rumjanceva.
Šī ir viena no kopumā piecām lietām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, kas izmeklētas Latvijā kopš 2014. gada.
Togad Latvija ratificēja konvenciju, kas vērsta uz to, lai apkarotu šādus gadījumus. Divās lietās noteikts gala spriedums.
Divās lietās turpinās tiesas procesi, savukārt viena lieta, ko uzsāka Latvijā, nodota tālākai pirmstiesas izmeklēšanai ASV. Latvijā izmeklētās un atklātās ārvalstu kukuļošanas saistītas ar būvniecības, IT un medicīnas jomu. Arvien aktuālāka kļūst arī militārā nozare. Divas no šīm piecām lietām saistās tieši ar to.
