“airBaltic” šobrīd mēģina spert soli atpakaļ, lai pēc tam atkal spertu soli uz priekšu, bet tas solis uz priekšu nebūs tik liels, kā iepriekš iecerēts. Visuzskatāmāk tas ir redzams ar lidmašīnu floti, proti, kompānija šobrīd pārvalda 54 lidmašīnas, bet līdz šā gada beigām to skaitu plānots samazināt apmēram par trešdaļu – līdz aptuveni 36, un to skaitu 2031. gadā atkal palielināt līdz 40 lidmašīnām, bet skaidrs, ka iepriekšējais plāns, kas paredzēja pārvaldīt līdz 100 lidmašīnu, vairs nav spēkā.
Ar ko būtu jārēķinās pasažieriem? Tūlītējas pārmaiņas neesot gaidāmas, un pašreizējo vasaras lidojumu plānu paredzēts izpildīt līdz oktobra beigām. “airBaltic” izpilddirektors Erno Hildēns intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) teica, ka īstermiņā izmaiņu nebūs; tādas gaidāmas ilgtermiņā, ņemot vērā mazāku lidmašīnu skaitu.
“Es nedomāju, ka “airBaltic” maršrutu tīklā gaidāma kāda revolūcija – drīzāk pakāpeniskas pārmaiņas. Jaunā tīkla plāna galvenais princips ir koncentrēties uz esošajiem maršrutiem. Iespējams, galamērķu būs nedaudz mazāk, taču uz tiem, kurus saglabāsim, lidosim biežāk. Savienojamību paredzēts saglabāt vismaz pašreizējā līmenī,” sacīja airBaltic” izpilddirektors Hildēns.
Iepriekšējais izaugsmes plāns vairs neatbilst pašreizējiem tirgus un uzņēmuma finanšu apstākļiem. Hildēns norādīja uz vājo bilanci un iepriekšējo gadu nepietiekamo finanšu sniegumu.
“Mūsu galvenā prioritāte šobrīd ir panākt, lai “airBaltic” strādātu ar ilgtspējīgu peļņu. Pašreizējais vērtējums liecina, ka ar šādu flotes apjomu un kapacitāti mēs varam sasniegt optimālu rentabilitāti. Pašreizējos tirgus apstākļos nav iespējams izmantot 100 lidmašīnas, neciešot lielus zaudējumus,” atzina Hildēns.
Attiecībā uz nacionālajai aviokompānijai nepieciešamo finansējumu plānots, ka pirmais solis paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu.
Jautāti, vai šo finansējumu plānots piesaistīt no “airBaltic” obligāciju turētājiem, kompānijā skaidroja: šobrīd sarunas ar potenciālajiem finansējuma nodrošinātājiem turpinās, tāpēc pašreiz nevar komentēt konkrētus šī finansējuma avotus.
Šo finansējumu plānots pārvērst ilgtermiņa finansējumā. Turklāt papildus tam būs nepieciešami vēl 100 miljoni eiro, attiecīgi palielinot pašu kapitālu. Daļu no piesaistītās aizņemtās naudas plānots kapitalizēt, obligācijas pārvēršot uzņēmuma kapitāla daļās. Proti, tie investori, kas šobrīd naudu aizdevuši, kļūs par kompānijas īpašniekiem. Tiesa, tās ir uzņēmuma ieceres, un vēl nav zināmi investoru nodomi.
Otrdien, 11. augustā, jautājumi saistībā ar “airBaltic” skatīti valdības slēgtajā sēdē. Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) neizslēdza iespēju, ka aviokompānijai būs nepieciešams valsts papildu atbalsts, bet vienlaikus norādīja: nedrīkst, ka valsts vienīgā iesaistās “airBaltic” finansēšanā – risks ir jāuzņemas arī investoriem un kreditoriem.
Pilna intervija ar “airBaltic” izpilddirektoru Erno Hildēnu pieejama šeit:
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Uzņēmuma obligāciju turētāju sanāksmē 3. augustā, bija plānots lemt par obligāciju procentu maksājumu atlikšanu un finansējuma piesaistes iespējām. Sapulce kvoruma trūkuma dēļ nenotika.
Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā. Grafiks paredz, ka kompānijai piektdien, 14. augustā, jāmaksā obligāciju procentu maksājums 13,775 miljonu eiro apmērā, taču “airBaltic” nekomentē, vai to darīs.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Aprīļa vidū Saeima nolēma no valsts budžeta “airBaltic” piešķirt 30 miljonu eiro aizdevumu, lai mazinātu finanšu grūtības, ko radīja strauji augošās degvielas cenas. Valsts īstermiņa aizdevums lidsabiedrībai piešķirts bez nodrošinājuma, un tas būs jāatmaksā līdz šā gada augusta beigām.
