Pagājušajā mēnesī Krievija spēki veica 67 gaisa uzbrukumus Ukrainas jūras ostu infrastruktūrai. Kā liecina Ukrainas Attīstības, infrastruktūras un transporta ministrijas informācija, desmitiem Krievijas triecienu bija vērsti pret tirdzniecības kuģiem, kas atradās ostās un Ukrainas kuģniecības koridorā Melnajā jūrā.
Krievijas uzbrukumu intensitāte faktiski bloķēja Ukrainas iespējas eksportēt lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru, un kopš jūlija beigām Ukrainas Odesas reģiona ostās vairs neienāk jauni kuģi.
Šo iemeslu dēļ Ukraina šomēnes pazeminājusi 2026.–2027. gada graudu eksporta prognozes no 43 miljoniem tonnu līdz vismaz 40 miljoniem tonnu.
Samazinājums iezīmē Krievijas uzbrukumu ekonomisko ietekmi uz Ukrainu, kas vairāk nekā 90 % savas graudu ražas eksportē caur ostām. Ņemot vērā radušos situāciju, Ukrainas varasiestādes aktīvi meklē alternatīvus graudu eksporta ceļus.
“Mūsu ekonomikai tas ir milzīgs izaicinājums,” atzīst Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. “Tāpēc nekavējoties pēc tam, kad mēs apzinājām šos riskus, saskaņā Ukrainas prezidenta norādījumiem aktivizējām Eiropas Savienības (ES) programmu “Solidaritātes joslas”. Pašlaik aktīvi konsultējamies ar visām mūsu kaimiņvalstīm – Moldovu, Rumāniju, Slovākiju, Ungāriju un Poliju –, lai rastu iespējas paplašināt infrastruktūru un radīt nepieciešamos apstākļus, kas palīdzētu Ukrainai piegādāt graudus trešo valstu tirgiem.”
Neilgi pēc šī Sibihas paziņojuma kļuva zināms, ka
Kijiva vēlas virzīt graudu eksportu caur Polijas ostām Gdaņskā, Ščecinā, Svinoujscē un Gdiņā.
Iepriekšējos gados Ukrainas agrārās produkcijas eksportu caur Poliju vairākkārt bloķēja vietējie lauksaimnieki, dažkārt izmantojot arī diezgan radikālas metodes. Tāpēc pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar Polijas amatpersonām Ukrainas zemkopības ministrs Taras Visockis atzīmējis, ka šoreiz Kijiva skaidri uzsvēra – runa ir par graudu tranzītu, nevis to nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū.
Vienlaikus ziņu aģentūra “Reuters” noskaidroja, ka Ukraina, risinot sarunas par graudu eksportu caur Moldovu, lūgusi Kišiņevai piemērot zemāku kravas tarifu. Runa ir par 50 % atlaidi pārvadājumiem pa dzelzceļu, ko Ukraina vēlas izmantot graudu transportēšanai uz Rumānijas ostu Konstancā.
“Reuters” avots uzņēmumā “Moldovas dzelzceļš” informēja, ka Kišiņeva atbildējusi uz Kijivas lūgumu ar ierosinājumu dot garantijas par ukraiņu graudu apjomu, kas tiks pārvadāts.
Pēc avota teiktā, pašlaik abas puses apspriež termiņus un graudu tranzīta apjomu. Savukārt bijušais
“Moldovas dzelzceļa” vadītājs Oļegs Tofilats sarunā ar “Reuters” norādīja, ka caur Moldovu ik gadu varētu izvest apmēram 4,5 miljonus tonnu graudu.
Moldovas premjerministrs Vasils Tofans šonedēļ izteicies, ka viņa valstij nevajadzētu pazaudēt iespēju nopelnīt miljoniem eiro no tranzīta ieņēmumiem par Ukrainas graudiem. Viņš arī noraidījis Moldovas lauksaimnieku organizāciju pausto, ka Ukrainas graudu cena ļaus tiem izkonkurēt pašu izaudzēto, vienlaikus aicinot nemeklēt ienaidniekus tur, kur to nav.
Ukrainas Nacionālā banka norādījusi, ka ostu blokāde un eksporta novirzīšana pa alternatīviem maršrutiem palielinās lauksaimniecības nozares uzglabāšanas un transportēšanas izmaksas. Līdz ar to eksporta ieņēmumi šā gada otrajā pusē varētu sarukt par vairāk nekā 2 miljardiem ASV dolāru.
