Likumprojektam noteikta steidzamība, tāpēc tas pieņemts divos lasījumos.
Grozījumi izstrādāti, lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk.
Grozījumi ļauj atteikties no obligāti noteiktiem ikgadējiem iegādes apjomiem, vienlaikus saglabājot mērķi līdz 2028. gada beigām valsts īpašumā nodrošināt 100 % nepieciešamo drošības rezervju.
Turpmāk tiks nodrošināta iespēja drošības rezervju iegādes apjomus elastīgāk plānot atbilstoši faktiskajai tirgus situācijai, vienlaikus saglabājot kopējo pienākumu pārejas perioda beigās sasniegt pilnu drošības rezervju apjomu valsts īpašumā.
Vienlaikus tiks saglabāts mehānisms, kas nodrošina nepārtrauktu drošības rezervju pieejamību, paredzot, ka pārvaldītājs katru gadu nodrošina drošības rezervju pakalpojuma iegādi apmērā, kas atbilst starpībai starp nepieciešamo drošības rezervju apmēru un valsts īpašumā esošo drošības rezervju apmēru, kā arī aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apmēram.
Naftas produktu drošības rezerves ir būtiskas valsts enerģētiskajai neatkarībai. Tās paredzētas gadījumiem, kad rodas nopietni piegādes traucējumi vai enerģētikas krīze, nodrošinot valstij iespēju turpināt apgādāt iedzīvotājus un tautsaimniecību ar nepieciešamajiem resursiem, iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” līdz 2028. gada beigām katru gadu valsts īpašumā iegādājas noteiktu daļu rezervju. Taču šāda prasība nav ekonomiski izdevīga mainīgos ģeopolitiskos apstākļos un ne vienmēr ļauj ņemt vērā situāciju naftas tirgū.
