Vēl notiek darbs pie dažādu atvieglojumu pārskatīšanas, taču nodokļus nākamgad nav plānots celt, teica ministrs.
“Neredzu, ka nākamajā gadā būtu nepieciešams runāt par nodokļu paaugstināšanu un citiem radikāliem lēmumiem,” teica Kučinskis. “Kā finanšu ministrs varu teikt, ka necels PVN un [Iedzīvotāju] ienākumu nodokli.”
Nākamais būs taupības un kontroles budžets, un papildu līdzekļi būs pieejami tikai efektivizējot izdevumus, norādīja ministrs, atzīmējot, ka Finanšu ministrija šogad nemaz neprasīja citām ministrijām iesūtīt prioritāros pasākumus papildu finansējumam 2027. gada valsts budžetā.
“Mēs esam ļoti uzblīduši ar to, ka naudas ir vairāk nekā iepriekš. Bet nākamgad būs taupīgas dzīvošanas un kontroles budžets,” sacīja finanšu ministrs Māris Kučinskis.
Papildu naudu varētu iegūt no informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumiem, kur valsts pārvalde līdz šim ir pārmaksājusi. Tāpat būs jāpārskata iestāžu funkcijas un jāapvieno tās, kuru funkcijas dublējas. Ministrs sola veselībai un izglītībai naudu nost neņemt, taču jāskatās, kur līdzekļus vēl var ietaupīt.
“Nākamā gada reformām būs jādod efekts uz tālākajiem trim gadiem, jo tad mums ir diezgan lieli fiskālie caurumi, naudas trūkst, un reformām ir jānes augļi pēc tam,” teica Kučinskis.
Valsts pārvaldē varētu tikt iesaldēti algu fondi, taču tam jānotiek sabalansēti, teica Kučinskis: “Algu fondu iesaldēt var un vajag, taču prātīgi, lai nesāktos pretējais process, ka cilvēki bēg uz privāto sektoru.”
Savukārt minimālo algu nākamgad plānots celt saskaņā ar iepriekš noteikto grafiku, lai gan darba ņēmēju arodbiedrības aicināja minimālo algu celt straujāk. Šogad minimālā alga noteikta 780 eiro apmērā, bet nākamgad tā būs 820 eiro.
Kučinskis iepriekš brīdināja, ka nākamajos gados budžetā būs liels iztrūkums, ja neizdosies veikt reformas.
Tāpat viņš uzskata, ka ar budžeta apstiprināšanu nav jāsteidzas un to būtu vēlams pieņemt janvāra beigās.
