Jēkabpils pusē šobrīd valsts izsolē pārdod lauksaimniecības zemes īpašumu “Alunānu Virsaiši” un “Piņņu Virsaiši”. Iepriekš šo zemi nomāja zemnieku saimniecība “Rusuļi”, taču saistības pārtrauca, jo nomas cena, ko valsts prasīja par vienu hektāru gadā, bija par augstu.
“Izsolē bija 150 eiro. Tā cena jau tad bija griesti. Ļoti labai ražai jābūt, lai 150 eiro atpelnītu nomā,” atzina ZS “Rusuļi” pārstāvis Dainis Lipenieks.
Pēc atteikšanās no nomas jau nākamajā dienā zeme nonākusi pārdošanas izsolē. Tā ir daļa no plašākām pārmaiņām Latvijas Zemes fonda darbībā, kuram uzlikts aktīvāk rīkoties ar valsts īpašumiem. Līdz šim zeme galvenokārt tika iegādāta un iznomāta lauksaimniekiem, bet pārdota tikai pēc nomnieku pieprasījuma. Dati par darījumu apmēriem ir niecīgi – pērn pārdoti vien 14 īpašumi.
“Esam nesen sākuši aktīvāk tirgot, nevaru apgalvot, ka būtu ļoti liela aktivitāte. Neredzam. Bet ir ļoti daudz zvanu, kas interesējas gan par procesu, gan finansējuma saņemšanas iespējām.
Skatāmies, kādās cenās šobrīd tiek tirgoti konkrētajā apkārtnē īpašumi,” atzina “Altum” Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.
Variešu pagastā pārdošanā izlikto īpašumu kopējā platība ir aptuveni astoņi hektāri, bet izsoles sākumcena – 35 100 eiro, teju četri ar pusi tūkstoši eiro par hektāru. Līdzīgas summas tiek prasītas arī par citiem šī reģiona īpašumiem, taču valstī kopumā cenas būtiski atšķiras.
“Vislētākā joprojām ir Latgale un visdārgākā Zemgales vidiene, kur cenas pārsniedz 10 tūkstošus eiro hektārā. Latgalē šobrīd ir trīs, trīs ar pusi tūkstoši,” norādīja Alksne.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Jēkabpils birojā novērots, ka interese par zemes iegādi ir sezonāla – lielāka tā ir pavasarī un rudenī, tomēr pēdējos gados interese noplakusi.
“Tad, kad novadi apvienojās, tad zemju izpārdošana bija aktīvākā stadijā. Šī te trīs gadu grūtā situācija lauksaimniekiem zemju iegādes intensitāti samazinājusi,” norādīja LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja vadītāja Ziedīte Bimšteine.
Arī saimniecībā “Rusuļi” pirms zemes iegādes rēķina, vai ieguldījumu iespējams atpelnīt aptuveni 20 gadu laikā.
“Ja tur ir cena kādi 4300 par hektāru un, ja nākamajā gadā septiņgadē Latvijai par 20 % lauksaimniekiem samazinās Eiropas naudas, kur es neticu, ka kaut ko izcīnīs, tad atpelnīšanas laiks vēl pagarinās. Tā ir mūsu matemātika, varbūt lielākiem saimniekiem ir cita matemātika,” atzīmēja Lipenieks.
Jēkabpils novadā šobrīd izsludinātas septiņas pārdošanas izsoles, bet valstī kopumā – vairāk nekā 40. Pārdošanai pakāpeniski plānots piedāvāt arvien jaunus īpašumus.
