Austrumu teritorijas attīstības likums varētu attiekties uz plašāku teritoriju, nekā sākotnēji paredzēts

Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums radīts ar mērķi stiprināt Latgales plānošanas reģionu un Alūksnes novadu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbībai, drošības stiprināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kad likumprojekts uzsāka ceļu Saeimā, vairākas Vidzemes pašvaldības tam iebilda, norādot, ka īpašos noteikumus vajadzētu attiecināt arī uz pašvaldībām, kas pieguļ šīm teritorijām, jo arī tās saskaras ar dažādām problēmām. 

Skatot otrajā lasījumā, Saeima atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka likums tomēr attieksies arī uz vairākām Vidzemes pašvaldībām. 

Šobrīd likuma izpratnē Latvijas austrumu teritorija ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas aptver Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Smiltenes un Valkas novada, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētu administratīvo teritoriju. 

Likumprojekts, piemēram, paredz, ka Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām nodrošina prioritāru iespēju piedalīties Eiropas Savienības (ES) fondu finansētu pasākumu īstenošanā. Tāpat paredzēts veidot īpašu atbalsta fondu – tā būs no valsts dotācijām veidota atbalsta programma. Pirms likumprojektam pakļauto teritoriju paplašināšanas Latgales plānošanas reģionā aplēsa, ka tam būtu nepieciešami apmēram 50 miljoni eiro.  

Likumprojektā noteiktas vairākas atbalsta prioritātes, tostarp kritiskās infrastruktūras attīstība, mobilitātes uzlabošana, mājokļu pieejamības veicināšana, kultūras telpas stiprināšana un atbalsts latviskajai informatīvajai telpai.

Likumprojekts gan pagaidām apstiprināts otrajā lasījumā, tāpēc vēl iespējamas izmaiņas. Priekšlikumi trešajam lasījumam jāiesniedz līdz 13. oktobrim.

Likumprojekts paredz, ka plānojot un īstenojot Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalstu, tiek ievēroti šādi principi: 

1) noturības princips — ieguldījumi teritorijas attīstībā stiprina valsts drošību, civilo aizsardzību, sabiedrības noturību, kritiskās infrastruktūras un investīciju aizsardzību un gatavību krīzēm un hibrīdapdraudējumiem;

2) divējādā lietojuma princips — tiek veicināta tādas infrastruktūras attīstība, kas vienlaikus uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ekonomisko aktivitāti un valsts drošību;

3) koncentrācijas princips — Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai, tai skaitā mazinot depopulāciju, veicinot iedzīvotāju noturību un labklājību, uzņēmējdarbības un investīciju attīstību, infrastruktūras modernizāciju, kvalitatīvu izglītības, veselības, sociālo un citu pakalpojumu pieejamību, Latgales kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību, reģionālo mediju stiprināšanu, kā arī valsts drošības, civilās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu; 

4) programmēšanas princips — Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta pasākumi īstenojami, pamatojoties uz nacionālajā līmenī, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem, paredzot ilgtermiņa valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām;

5) partnerības princips — nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem un komersantiem, un to interešu ievērošanu;

6) papildinātības princips — šajā likumā noteiktais nemazina citos normatīvajos aktos reglamentētos vispārējos atbalsta pasākumus, kas arī tiek īstenoti Latvijas austrumu teritorijā.