Tas, vai nākamā gada budžets tiks pieņemts līdz gada beigām, būs atkarīgs gan no jaunās valdības apstiprināšanas laika, gan no tā, cik plašas pārmaiņas budžetā iecerēs.
Par konkrētu darba grafiku finanšu ministrs Kučinskis vēl nav vienojies ar premjeru Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”). Viens variants būtu budžetu pieņemt iespējami ātri, bet otrs – jau pēc Jaunā gada, atvēlot vairāk laika reformu sagatavošanai.
Pirms Saeimas vēlēšanām Kučinskis skaidroja, ka budžetu faktiski veidos divas valdības: pašreizējā sagatavos aprēķinus un iespējamos rīcības variantus, bet nākamā noteiks prioritātes un pieņems gala lēmumus. Toreiz ministrs uzsvēra, ka pašreizējai valdībai nav mandāta lemt par nākamā gada prioritātēm.
Tagad, kad prezidents nākamās valdības veidošanu uzticējis Kulbergam, Kučinskis piedāvā sagatavošanās darbu virzīt tālāk – jau līdz jaunās valdības apstiprināšanai izstrādāt budžeta galvenās aprises un reformu priekšlikumus ar konkrētiem aprēķiniem. Tos pārrunātu ar premjeru un sociālajiem partneriem, lai nākamā valdība varētu ķerties pie politisko lēmumu pieņemšanas un budžeta apstiprināšanas.
Finanšu ministrija (FM) ir piedāvājusi trīs scenārijus. Pirmais rāda, kas notiktu, turpinot palielināt izdevumus bez atbilstoša finansējuma – augtu gan budžeta deficīts, gan valsts parāds. Otrais paredz ievērot budžeta nosacījumus, vienlaikus nodrošinot aizsardzības finansējumu. Trešais ir visstingrākais – līdz 2030. gadam panākt bezdeficīta budžetu, būtiski samazinot izdevumus vai palielinot ieņēmumus. Konkrētais scenārijs būs jāizvēlas nākamajai valdībai.
Pārmaiņas vajadzīgas, jo ar prognozēto ekonomikas izaugsmi vien nepietiks, lai segtu visas uzņemtās saistības.
Budžetu noslogo aizsardzības un sociālo izdevumu pieaugums, parāda procentu maksājumi un jau pieņemti lēmumi, kuriem nākamgad trūkst 421 miljona eiro finansējuma. Tāpēc ministrija piedāvā pārskatīt šīs saistības, valsts izdevumus, nodokļu atvieglojumus un nodokļu iekasēšanu.
Kučinskis uzsvēra, ka līdz ar nākamā gada budžetu jāizstrādā arī rīcības plāns finanšu stabilizēšanai. Tas varētu ietvert iestāžu un ministriju apvienošanu un citus pasākumus, kas palīdzētu mazināt budžeta iztrūkumu turpmākajos gados. Taču šīm pārmaiņām vajadzīgi aprēķini, un ministrs bažījas, ka ātrākais budžeta pieņemšanas variants tam neatstās pietiekami daudz laika. Laiku prasīs arī budžeta izvērtēšana Eiropas Komisijā (EK).
Pēc Kučinska teiktā, budžetu var apstiprināt tikai jaunā valdība, un tas labākajā gadījumā notiks ne ātrāk kā 5. decembrī. Pēc tam budžeta projekts tiks iesniegts vērtēšanai EK, kas savu akceptu varētu sniegt līdz decembra vidum. “Tāpēc ir tāda ļoti liela steiga, kas, manā subjektīvajā skatījumā, apgrūtinās ielikt šos uzdevumus, jo, ieliekot uzdevumus un veicot aprēķinus, mēs varam arī aizvērt to plaisu nākamajos gados. Tas var būt ļoti svarīgi,” pauda ministrs.
Ja budžetu līdz gada beigām nepieņems, valsts darbs neapstāsies, uzsvēra ministrs. Viņš skaidroja, ka jau iepriekš apstiprinātajā daudzgadu budžetā ir paredzēts finansējums arī 2027. gadam. Pēc jaunā budžeta pieņemšanas veiktu vajadzīgās izmaiņas.
Kučinskis sagaida, ka budžeta veidošanā saglabāsies “Apvienotā saraksta” nosauktās prioritātes – valsts finanšu sakārtošana, drošības stiprināšana, ekonomikas izaugsme un efektīvāka valsts pārvalde. Taču par konkrētu budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafiku vēl jāvienojas ar premjeru.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna no “Apvienotā saraksta” norādīja, ka darbs pie nākamā gada budžeta turpinājies visu vasaru.
FM kopā ar darba grupām vērtējusi gan iespējas ietaupīt, gan to, no kuriem izdevumiem atteikties.
Tāpēc līdz jaunās valdības apstiprināšanai budžeta uzmetumu varētu sagatavot, taču tā pieņemšana būs jaunās Saeimas uzdevums.
Vīksna gan šaubās, vai kvalitatīvi sagatavotu budžetu parlamentā varētu apstiprināt līdz gada beigām – viņas ieskatā, tas būtu pārāk sasteigti. Par reālāko variantu viņa uzskata budžeta sagatavošanu valdībā līdz Ziemassvētkiem un izskatīšanu Saeimā janvārī, lai to pieņemtu janvārī vai februāra sākumā.
Komisijas vadītāja uzsvēra, ka lielākais sagatavošanās darbs jāveic ministrijām un valdībai. Saeimā būtu jānonāk kvalitatīvam budžeta projektam un pavadošajiem likumprojektiem, kas jau izrunāti ar nozarēm. Viņa nevēlas atkārtot iepriekšējo gadu pieredzi, kad neatrisinātās domstarpības nācies risināt vēl parlamentā.
Vīksna budžetā sagaida ne tikai izdevumu mazināšanu, bet arī priekšlikumus ieņēmumu palielināšanai, birokrātijas samazināšanai un efektīvākai valsts pārvaldei. Ministrijām, viņasprāt, jāvērtē, kuri pakalpojumi un funkcijas patiešām ir nepieciešami un no kā var atteikties.
Savukārt Budžeta komisijas priekšsēdētājas biedrs Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības uzskata, ka budžetu pieņemt vēl šogad ir reāli un tam jābūt kopējam mērķim. Viņš atgādināja, ka FM jau ziņojusi par sagatavotām iestrādēm un scenārijiem, taču komisijā tagad gaida konkrētāku piedāvājumu.
“Es piekrītu Kučinska kungam tajā, ka nedrīkst atlikt, gaidīt jauno valdību. Darbs ir jāturpina un jāuzsāk jau šobrīd, lai tas budžets nebūtu tāds pilnīgi tehnisks. Protams, ka tās nebūs varbūt tik plašas diskusijas, kā ierasts, vēlēšanas tomēr ietekmē, bet noteikti ir lietas, par ko koalīcija var vienoties un attiecīgi iestrādāt jau nākamā gada budžetā,” teica Butāns.
Viņš uzsvēra, ka ātrākai budžeta pieņemšanai būs jāvienojas par galvenajām prioritātēm, nevis katrai partijai jāvirza visas savas ieceres. Ministrijām savukārt būtu jāmeklē iekšējās rezerves šo prioritāšu finansēšanai. Līdzās drošībai, valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei viņš aicina paredzēt arī atbalstu ģimenēm ar bērniem, pat ja to iespējams palielināt tikai pakāpeniski.
Budžeta projektu apstiprinās nākamā valdība, un par to lems jaunā Saeima. Vēlēšanu gadā projekts parlamentā jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc uzticības izteikšanas Ministru kabinetam. Ja līdz novembra vidum jaunā valdība vēl nebūs apstiprināta, FM sagatavos pagaidu budžetu.
