Šajās dienās no Amerikas Savienoto valstu (ASV) puses izskanējuši aicinājumi Francijai un Vācijai atbrīvot daļu no savām stratēģiskajām dīzeļdegvielas rezervēm, lai tādējādi cīnītos pret pieaugošajām dīzeļdegvielas cenām. Tās gan Eiropā, gan ASV ir sasniegušas rekordaugstu līmeni.
Gadījumā, ja Eiropas valstis šim aicinājumam nepakļautos, Donalds Tramps pieļāva iespēju, ka ASV uz laiku varētu apturēt dīzeļdegvielas eksportu.
Tramps gan atzina, ka, visticamāk, šāds solis tomēr novestu pie vēl lielākas cenas cenu celšanās. Par dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumiem paziņojušas arī Krievija un Ķīna.
Šīs ziņas tika uztvertas ar pamatīgu satraukumu ES gaiteņos. Galu galā ES joprojām dīzeļdegvielas izmantošanas īpatsvars ir visaugstākais. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka pilnībā noraida šādus draudus, jo ierobežojumi noteikti ietekmētu gan vietējos uzņēmējus, gan iedragātu uzticību ASV kā uzticamam partnerim. Nedaudz vēlāk ES enerģētikas komisārs Dans Jergensens norādīja, ka lēmums par rezervju atbrīvošana primāri ir dalībvalstu kompetencē.
“Mēs apspriežamies ne tikai ar Amerikas Savienotajām valstīm, bet ar visām Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalstīm. Ir jāizvēlas piemērotākais laiks. Jā, mūsu rīcībā ir šādas iespējas un mēs tās esam izmantojuši arī iepriekš. Protams, ka lēmumu par rezervju iepludināšanu vai neiepludināšanu tirgū pieņem katra dalībvalsts atsevišķi. Mēs Eiropas Savienībā cenšamies koordinēt savu nostāju gan ar savām dalībvalstīm, gan ar tām valstīm, kas nav Eiropas Savienībā,” skaidroja Jergensens.
“Darba grupas vārdā mēs kategoriski noraidām jebkādu dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu. Šāds aizliegums nevienam nenāktu par labu. Tas grautu mūsu uzticēšanos Amerikas Savienotajām Valstīm kā uzticamam partnerim,” norādīja Eiropas Komisijas pārstāve Anna Kaisa Itkonena.
Nedaudz vēlāk kļuva zināms, ka Francija kopā ar citām ES valstīm tomēr apsver iespēju palaist tirgū 50 miljonus barelu dīzeļdegvielas. Tikpat lielu apjomu jēlnaftas nodrošinātu arī Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalstis.
Centienos mazināt ASV administrācijas neapmierinātību, koordinācija valstu starpā šodien turpinājās un pēcpusdienā Francija sasauca G7 valstu videokonferenci, kurā puses lēma par tālākiem soļiem.
“Ir nolemts izmantot dīzeļdegvielas un jēlnaftas stratēģiskās rezerves. To koordinēs Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, kas tuvāko stundu vai dienu laikā sanāks kopā, lai organizētu šo procesu. Mērķis ir četru mēnešu laikā izmantot līdz pat 100 miljoniem barelu dīzeļdegvielas un jēlnaftas. Mēs esam vienojušies, ka starp G7 dalībvalstīm nebūs eksporta ierobežojumu vai aizliegumu. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, jo tirgū klīda baumas, kas šodien veicināja cenu kāpumu,” pavēstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Reaģējot uz šiem lēmumiem, naftas cenas ir nokritušās par 3 līdz 4 procentpunktiem un tagad ir zem 100 dolāru par barelu atzīmes.
Degvielas cenas, īpaši dīzeļdegvielai, ne tikai ASV, bet arī Eiropā joprojām ir augstas un valdības steidz dažādos veidos tās pazemināt, tostarp samazinot nodokļus un piedāvājot subsīdijas, lai mazinātu rekordaugsto benzīna un dīzeļdegvielas cenu ietekmi. Piemēram, Polijas amatpersonas šodien paziņoja par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi degvielai.
“Sākot ar rītdienu, un tālāk nedēļas nogalē un pirmdien, degvielas uzpildes stacijās cenas būs zemākas. Katru dienu – visticamāk, ap pusdienlaiku – mēs izdosim paziņojumu, kurā būs noteiktas maksimālās cenas, kas jāpiemēro visās Polijas degvielas uzpildes stacijās. Noteikumi par PVN un akcīzes nodokli paliek spēkā līdz gada beigām, tādēļ šis pasākumu kopums tiks piemērots ikdienā vismaz tuvākos mēnešus,” solīja Polijas enerģētikas ministrs Milošs Motika.
Saskaņā ar ceturtdien publicētajiem Eiropas Komisijas datiem vidējā dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās visā Eiropas Savienībā šonedēļ sasniedza rekordaugstu līmeni – 2,24 eiro par litru, salīdzinot ar 1,59 eiro pirms kara sākuma Tuvajos Austrumos.
Vai šodien pieņemtie lēmumi varētu nozīmēt, ka kaut nedaudz krīzi ir izdevies mazināt? Noteikti pašlaik vēl ir pāragri to apgalvot, jo patiesībā šobrīd notiekošais ir iezīmējis arī vairākas vājās vietas, turklāt dažādos pasaules reģionos. Galu galā karš Ukrainā un nemierīgā situācija Tuvajos Austrumos ir tikai daži no iemesliem, kāpēc pašlaik piedzīvojam degvielas krīzi.
Kā atgādina aģentūra “Reuters”, laika posmā kopš 2009. gada Eiropā ir slēgtas aptuveni 30 no 100 naftas pārstrādes rūpnīcām. Vēl vismaz septiņas ir pārveidotas par biodegvielas pārstrādes rūpnīcām. Un tas viss ir ievērojami samazinājis dīzeļdegvielas, degvielas un aviācijas degvielas ražošanas iespējas.
Taču, mainoties ģeopolitiskajai situācijai, Eiropā ir aktualizējies jautājums par militārajām spējām, kas joprojām ļoti lielā mērā ir balstītas tieši uz dīzeļdegvielu. Un pieprasījums pēc tās tikai pieaug, lai arī lielie “zaļie” plāni paredz pavisam citu stratēģiju.
Varētu šķist, ka ASV taču arī nebūtu jāsatraucas par dīzeļdegvielas cenām, jo vieglajās automašīnās to pārsvarā nelieto. Taču no dīzeļdegvielas ir atkarīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana, bet no tās eksporta – pārtikas pieejamība un tās cena gan Latīņamerikā, gan citos reģionos.
Un, ļoti iespējams, ka drīzumā par pamatīgu krīzi mēs dzirdēsim arī Austrālijā. Tā ir OECD valsts, kurā uz vienu iedzīvotāju tiek patērēts visvairāk dīzeļdegvielas.
Proti, aptuveni 1,1 tonna uz iedzīvotāju gadā – tas ir divreiz vairāk nekā ASV. Austrālija, kurā ir ļoti attīstīta kalnrūpniecība, lauksaimniecība un kravas tiek pārvadātas milzīgos attālumos, importē aptuveni 87 % dīzeļdegvielas. Jau aprīlī Tuvo Austrumu krīzes dēļ Austrālijā cenas pieauga par vairāk nekā 65 %. Un tas viss – par spīti nodokļu atvieglojumiem.
