ĪSUMĀ:
Reģionu atšķirības saglabājušās
Tas, cik lielas ir cilvēka iespējas nopelnīt, Latvijā joprojām lielā mērā atkarīgs no tā, kur viņš dzīvo.
Foto: LTV
Pirms četriem gadiem vidējā alga Rīgā bija būtiski augstāka nekā pārējos reģionos, viszemākā – Latgalē. Kopš tā laika atalgojums audzis visā Latvijā, taču reģionu savstarpējās atšķirības saglabājušās.
Foto: LTV
Zemgalē un Kurzemē atpalicība no Rīgas četru gadu laikā gandrīz nav mainījusies. Vidzemē tā nedaudz pieaugusi. Visvairāk Rīgai pietuvojusies Latgale, taču tur vidējā alga joprojām ir aptuveni par trešdaļu zemāka nekā galvaspilsētā.
“Algu atšķirības ir samazinājušās procentuāli, bet samazinājušās tik maz, ka mums vajadzētu vēl 50 un vairāk gadus, lai tomēr tās atšķirības ļoti izlīdzinātos,” atzina Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Turklāt atšķirības nav tikai atalgojumā. Arī darba iespējas Latvijas reģionos sadalītas nevienmērīgi.
Foto: LTV
No gandrīz 20 tūkstošiem brīvo darba vietu šā gada otrajā ceturksnī vairāk nekā 16 tūkstoši bija tieši Rīgas reģionā.
Foto: LTV
Stāstu papildina arī bezdarba aina – Rīgas reģionā tas ir zemākais, bet citviet augstāks, īpaši Latgalē. Taču, kā uzsvēra eksperti, reģiona vidējie rādītāji neparāda visu ainu. Atsevišķās pilsētās situāciju būtiski ietekmē viens liels darba devējs vai laba sasniedzamība, kamēr apkārtējos laukos iespējas nereti ir daudz ierobežotākas.
“Es varu izcelt Līvānus, kas arī noteikti ir visiem jau dzirdēts un tāds veiksmes stāsts. Tas ir faktiski viens uzņēmums, kas veido pilsētas ekonomiku,” teica Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Sandra Jēkabsone.
“Pilsētās, pat ja tās ir nelielas pilsētas, tomēr attīstība notiek un ir daudz lielāka iespēja gan piesaistīt cilvēkus, gan veicināt kādus jaunus projektus. Savukārt laukos gan demogrāfiski cilvēku paliek arvien mazāk, gan arī tā infrastruktūra tomēr traucē atrast darbu cilvēkiem, gan arī kādus jaunus uzņēmumus piesaistīt,” piebilda Opmane.
Lauku reģionos šo atšķirību padziļina sava veida apburtais loks. Cilvēku kļūst mazāk, tāpēc sarūk pieprasījums pēc veikaliem, sabiedriskā transporta, skolām un citiem pakalpojumiem.
Taču tas darbojas arī pretējā virzienā – jo mazāk šo pakalpojumu ir pieejami, jo grūtāk cilvēkiem šajās vietās palikt vai jauniem pārcelties uz dzīvi.
“Tas ir nebeidzams cikls. Jā, bet ar kaut ko ir jāsāk un jābūt kaut kādai pārliecībai, – ja man vajadzēs, tad man būs šeit būs tas ārsts, tādas pamatvajadzības es varēšu apmierināt un sasniegt,” klāstīja Jēkabsone.
Vietējā laikraksta redaktore: “Viss ir gājis tomēr sliktumā”
Tam, ka reģionālā plaisa četru gadu laikā būtiski nav sarukusi, piekrīt arī vietējo mediju redaktori Vidzemē un Latgalē. Viņu vērtējumā problēma arvien biežāk nav tikai ienākumos vai darbā, bet arī tajā, cik viegli cilvēkam ikdienā sasniegt vajadzīgos pakalpojumus.
“Nu, piemēram, medicīna. Jā, tā ir tēma, kas ir ļoti sāpīga, dzīvojot ārpus Rīgas, kur tev nav dažādas medicīnas iestādes, kur tu vari aiziet un saņemt palīdzību arī par naudu,” atzina laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.
“Protams, ka tas ietekmē dzīves kvalitāti. Un tādu lietu ir ļoti daudz. Drošība, aizsardzība, kādu cilvēki jūt, dzīvojot, piemēram, mazā pilsētā, kur policijas uz vietas vispār nav. Ir kaut kādi varbūt dežurējošie policisti, dienā varbūt ir pašvaldības policija.
Bet, ja tev vajag izsaukt palīdzību un tu to vēlies sagaidīt tūliņ, tad bieži vien tās nav. Tādas jomas ir daudzas un, protams, ka tas viss ir gājis tomēr sliktumā,” vērtēja Johansone.
“Mēs ļoti labi saprotam, ka šie pakalpojumi, kas ir bijuši līdz šim un kuru vairs nav, ka tos tos neviens neatgriezīs. Un, protams, ka mēs šeit, reģionos, gribētu, lai paliek vismaz tas, kas mums ir. Un šeit es domāju gan veselības aprūpi, gan izglītību. Un arī sava veida [citi] pakalpojumi, jo nevienam nav noslēpums, ka tādās mazās pilsētās kā Preiļi nav nevienas bankas filiāles jau kādu laiku. Reģionos un laukos vairs nav arī pasta nodaļu,” skaidroja “Vietējās Latgales Avīzes” galvenā redaktore un valdes priekšsēdētāja Viktorija Nečajeva.
Eksperti uzsvēra – reģionu attīstībai ļoti izšķiroša ir arī sasniedzamība: iespēja ērti nokļūt līdz darbam, ārstam, skolai un citiem pakalpojumiem. Tādēļ nākamajai Saeimai būs jāmeklē risinājumi, kā to saglabāt arī teritorijās, kur cilvēku kļūst arvien mazāk.
