Salīdzinājumā ar 2022. gadu šoreiz Eiropa patērē mazāk gāzes un tai ir vairāk atjaunojamo resursu. Tomēr pāreja no Krievijas cauruļvadu gāzes uz sašķidrinātu dabasgāzi nozīmē to, ka tai vairs nav fiksētas cenas līgumu par gāzes piegādi pa cauruļvadu un tā ir neaizsargāta pret iespējamiem cenu kāpumiem, ja ziemā būs jāpērk vairāk. Un tā var nākties darīt, ja Eiropa nespēs pietiekami piepildīt savas uzglabāšanas tvertnes vasaras mēnešos, kad pieprasījums ir zemāks.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Brisele ieviesa mērķi ik gadu līdz novembrim piepildīt krātuves līdz 90 % no jaudas.
Lai izvairītos no straujas gāzes iepirkšanas pirms ziemas, kas varētu paaugstināt cenas, tagad kā mērķis noteikts līdz decembrim piepildīt krātuves līdz 80 %.
Ja šobrīd skatāmies uz krājumiem, tad Eiropas Savienībā tie uzpildīti tikai aptuveni 58 % apmērā. Tas ir zemākais līmenis šajā gada laikā kopš 2011. gada un par 12 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gadā.
Aģentūras “Reuters” prognozes liecina, ka Eiropa krātuves līdz ziemai varētu piepildīt 67–76 % apmērā. Sašķidrinātās dabasgāzes pieejamībai ir kritusi tādēļ, ka Tuvajos Austrumos turpinās karš un ir slēgts Hormuza šaurums. Eiropas Komisijas (EK) pārstāve uzsvēra, ka galvenās bažas neesot par spēju piepildīt krātuves, bet gan par cenām.
“Kopš konflikta sākuma mēs esam teikuši, ka situācija ir ārkārtīgi nestabila. Tā ir bijusi ļoti nestabila jau mēnešiem ilgi un pagaidām joprojām ir nemainīga, un nav nekādu bažu par mūsu piegādes drošību. Dalībvalstīm ir gan spējas, gan jauda, gan arī gāzes pieejamība, lai sasniegtu 80 %, ko mēs noteikumu ietvaros uzskatām par pietiekamu, lai sāktu ziemu, kad sākas apkures sezona. Mūsu bažas jau no paša sākuma ir bijušas par ietekmi uz cenām. Un mēs esam novērojuši arī ļoti svārstīgas enerģijas cenas. Ņemot vērā situācijas svārstīgumu, ir ļoti grūti sniegt jebkādas turpmākas prognozes par to, kāda varētu būt ietekme,” atzina EK pārstāve.
Eiropas dabasgāzes cenas ir gandrīz divreiz lielākas nekā pirmskara līmenī, pieaugot no aptuveni 31 eiro par megavatstundu līdz nedaudz zem 60 eiro par megavatstundu. Prognozes par cenām tiešām ir ļoti atšķirīgas. Saskaņā ar britu kompānijas “Energy Aspects” aplēsēm, atkarībā no tā, kad Hormuzā satiksme normalizēsies, cenas šoziem varētu svārstīties no 60 līdz 80 eiro par megavatstundu. Taču citas prognozes liecina, ka vidējā nākamās dienas gāzes cena no novembra līdz martam varētu pieaugt līdz 110 eiro par megavatstundu, ja marta beigās krātuves būtu aizpildītas par 10 %.
Jāpiebilst, ka izdevums “Politico” kā vājo posmu gāzes krātuvju uzpildē Eiropā min Vāciju, kas ir bloka lielākā gāzes patērētāja.
Vācijai rezerves piepildās vēl lēnāk nekā citām valstīm, kas daļēji saistīts ar citādāku pieeju krātuvju uzpildē. Tā rezultātā augustā Vācijas rezerves veidoja tikai 47 % no valsts jaudas. Tas ir satraucoši, jo Vācijas gāze veidojot vairāk nekā 20 % no bloka uzglabāšanas jaudas. Tādēļ izskan aicinājumi valdībai tieši iejaukties, lai liktu saviem valsts kontrolētajiem enerģētikas gigantiem pirkt gāzi par jebkuru cenu, kas nozīmētu atteikties no gadiem ilgās brīvā tirgus doktrīnas enerģētikas politikā.
Saskaņā ar Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra datiem jūnijā Eiropas Savienības valstis no Krievijas importēja par 14 % vairāk sašķidrinātās dabasgāzes nekā gadu iepriekš. Lielāko apjomu ir iepirkusi Francija. Ja paskatāmies plašāk, tad otrajā ceturksnī Krievijas dabasgāzes īpatsvars Eiropas Savienības kopējā gāzes importā sasniedza 13,4 %.
Jāatgādina, ka saskaņā ar EK plānu Krievijas gāzes piegādes ir jāpārtrauc pilnībā līdz 2027. gadam. Brisele ir vairākkārt apstiprinājusi, ka šie plāni paliek spēkā.
