Finanšu tirgus satraukumu rosina ne tikai joprojām augstās enerģijas cenas, bet arī protesti dažādās Eiropas valstīs, it sevišķi Francijā. Tirgus svārstību rezultātā Francijas valdībai par aizņemšanos nākas maksāt arvien lielākas likmes.
We kept our key interest rates at their current levels. Read today’s monetary policy decisions https://t.co/EUVjWyn6rU https://t.co/uliu9SrBsw — European Central Bank (@ecb) October 29, 2026
ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme pašlaik ir 2,5 %, galveno refinansēšanas operāciju likme – 2,65 %, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme – 2,9 %.
ECB šā gada jūnijā pirmo reizi trīs gadu laikā paaugstināja procentu likmi par 0,25 procentpunktiem. Pēc tam septembrī sekoja vēl viens kāpums par 0,25 procentpunktiem.
ECB likmju celšana vistiešāk ietekmē hipotekāro kredītu ņēmējus, jo palielinās maksājums par esošajiem kredītiem un dārgāki kļūst jaunie kredīti.
ECB paziņojumu par likmēm ceturtdien aizēnoja ECB vadītājas Kristīnes Lagardas paziņojums, ka nākamgad februārī viņa atkāpsies no prezidentes amata. Lagardas pilnvaru termiņam būtu jābeidzas 2027. gada oktobrī, tādējādi viņa pametīs amatu vairāk nekā pusgadu pirms tā beigām.
“Es atstāšu šo institūciju ar labi padarīta darba apziņu, jo ECB būs sagatavota nākotnei,” pavēstīja Lagarda.
Runas par iespējamo Lagardas aiziešanu no amata izskanējušas jau iepriekš, un neoficiāli šis lēmums tiek skaidrots ar to, ka Eiropas lielvalstis viņas pēcteci gribētu izraudzīties pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas 2027. gada aprīlī.
Viņa savu lēmumu pamatojusi ar vēlmi pēc lielākas “vārda brīvības”, atzīstot – pašreizējais amats liedz viņai paust savu personīgo viedokli:
“Šobrīd saistībā ar daudziem pasaules nostūriem, ne tikai Eiropu, es uzskatu, ka mana balss, mana rīcība var palīdzēt principiem, kas tuvi manai sirdij. Es nedomāju, ka varu palikt neitrāla. Es nedomāju, ka patlaban šādā neitralitātē varu justies ērti. Mani interesē patiesība. Un es redzu patiesību bieži vien bojātu, pretrunu sagrozītu. No pozīcijas, kāda bijusi pēdējos vairāk nekā 20 gadus ekonomikas un finanšu jautājumos starptautiskajā arēnā, ir lietas, ko varu teikt. Vai cilvēki klausīsies vai ne – tas ir cits stāsts.”
Eiropas Parlamenta deputāts Markuss Fērbers kritizējis Lagardas lēmumu, jo tas rada iespaidu, ka ECB vadītāja savu rīcību pieskaņo lokālās politikas interesēm.
“Ja rodas iespaids, ka viņas aiziešana ir pieskaņota nacionālām vēlēšanām, tas iedragā uzticību institūcijai, kurai būtu jāstāv pāri jebkādiem iekšpolitiskiem aprēķiniem,” uzskata Fērbers.
Pretējās domās ir vācu domnīcas “DIW” prezidents Marsels Fratšers, kurš uzskata, ka Lagarda rīkojusies atbildīgi.
“Atkāpjoties no amata pirms pilnvaru termiņa beigām, Lagarda ir devusi Eiropas valdībām un institūcijām iespēju izraudzīties viņas pēcteci, kurš sargās Eiropas vērtības un ECB neatkarību,” aģentūrai “Reuters” teica Fratšers.
Kā galvenie pretendenti uz ECB vadītāja posteni minēti bijušais Nīderlandes Centrālās bankas vadītājs Klāss Knots un bijušais Spānijas Centrālās bankas vadītājs Pablo Ernandess de Kosa.
KONTEKSTS:
Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB 2022. gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 %. Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; 2023. gada septembra vidū likmes celtas desmito reizi pēc kārtas.
2024. gada jūnijā pirmoreiz gandrīz piecu gadu laikā ECB nolēma samazināt likmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Otro reizi ECB samazināja likmes septembrī, savukārt oktobrī bija trešais samazinājums, decembrī – ceturtais. 2025. gadā ECB turpināja samazināt likmes arī janvārī, martā, aprīlī un jūnijā. Jūlijā ECB lēma procentu likmes nemainīt.
Kopš 2025. gada jūlija ECB procentu likmes nebija mainījusi, bet 2026. gada jūnijā sekoja pirmais kāpums, paaugstinot procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. ECB šo lēmumu skaidroja ar cīņu pret inflāciju, ko veicinājis naftas un gāzes cenu kāpums saistībā ar karadarbību Tuvo Austrumu reģionā.
