Valstij ar “Possessor” starpniecību pieder 51 % “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam pieder 49 %. Savukārt LMT kapitālā 49 % pieder zviedru uzņēmumam un tās meitaskompānijai, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram pieder 23 %, “Possessor” 5 %, bet vēl 23 % pieder “Tet”. Kopumā 51 % pieder Latvijas pusei un 49 % – Zviedrijas uzņēmumiem.
ĪSUMĀ:
Rungainis: “Tet” un LMT varētu izpirkt kapitāldaļas
Finansists Ģirts Rungainis vērtēja, ka “Telia” ir izpirkusi savas kapitāldaļas Igaunijas un Lietuvas analogajos uzņēmumos, neradot problēmas kaimiņvalstīs. Pēc Rungaiņa rīcībā esošās informācijas, “Tet” un LMT varētu izpirkt Zviedrijas uzņēmumam piederošās kapitāldaļas. Tas pēcāk
ļautu izveidot vienotu uzņēmumu, un tad nākamais solis būtu šo vienoto uzņēmumu kotēt biržā.
“Kopumā tas ir izdarāms, un katrā ziņā tas ir spējš mēģinājums to darīt un padarīt šo darījuma formulu efektīvāku. Jo līdz šim, protams, uzstādījums, ka tiek izmantots “Latvenergo” faktiski kā banka, kas veic šo operāciju valsts uzdevumā un tādējādi patiesībā atņem aizņemšanās iespējas pašai enerģētikas sistēmai, kam šīs iespējas ir vajadzīgas, tālāk veicinot enerģētikas attīstību, jaunu ražošanas un pārvades jaudu radīšanu un decentralizāciju, un drošības palielināšanu un tā tālāk un tā joprojām. Tā ka tur ir pozitīvi momenti.
Kā parasti, velns ir detaļās. Un jautājums, kā tas tiek realizēts,”
komentēja Rungainis.
TV3 jau ziņoja, ka, pēc konsultantu aplēsēm, abu uzņēmumu vērtība ir 950 miljoni eiro. Tam piekrīt arī Rungainis. Tas nozīmē, ka abiem uzņēmumiem būtu jāizpērk līdz pusmiljardam savu kapitāldaļu.
Idelsons: Produktīvāk būtu uzņēmumus apvienot
Valdības lēmumu atbalsta arī ekonomists un “Signet bank” vadītājs Roberts Idelsons, sakot, ka abi uzņēmumi savas kapitāldaļas var izpirkt, piesaistot aizņemtos līdzekļus.
“Patiesībā tas tiešām varētu būt produktīvākais veids, kā var realizēt šo darījumu, izpērkot ārā “Telia”. Tālāk, protams, ir jautājums, ko darīt ar kapitāla daļām un vai tiešām uzņēmumi var palikt ar tik lielu parādu nastu, vai viņiem tomēr būtu jāpiesaista kaut kāds papildus kapitāls.
Liels jautājums, ko valdība darīs tālāk, vai ies uz priekšu apvienošanās ideja, kas izskanēja kādu laiku atpakaļ, kad šis darījums tika likts uz galda valdībā.
Es, protams, personīgi uzskatu, ka produktīvākais veids tomēr būtu kaut kāda veidā uzņēmumus apvienot, jo tādā veidā valsts droši vien var dabūt lielāko vērtību no abām kompānijām kopā caur sinerģijām un kaut kādu izdevumu optimizāciju, un saskaņotāku rīcību tirgū ar dažādiem produktiem,” sprieda ekonomists.
Konkurences padome piesardzīga prognozēs
Konkurences padomes Ekonomiskās analīzes un apvienošanās departamenta direktors Artūrs Kuka teic, ka viņi sarunās par LMT un “Tet” likteni nav iesaistīti, bet viņi tādu iespēju piedāvā, lai viss notiktu pēc normatīvā regulējuma. Kuka teica, ka ir pāragri izteikt pieņēmumus un secinājumus.
“Protams, pēc noklusējuma, jo nozīmīgāki ir uzņēmumi tirgū, jo lielākas to tirgus daļas, jo pēc definīcijas ir nepieciešama arī padziļināta izpēte, lai novērtētu tiešām šos riskus. Šobrīd varu pateikt, ka šobrīd nav saņemts šāds ziņojums. Ja šis darījums būs paziņojums un, visticamākais, tas arī ir paziņojums, ņemot vērā tos apgrozījums, kas pusēm veidojas, tad, protams, arī mēs vērtēsim, kā tad šis darījums var potenciāli ietekmēt konkurenci,” vērtēja Konkurences padomes pārstāvis.
LMT atbalsta valdības redzējumu
LMT uzskata, ka valdības lēmums uzticēt “Telia Company” piederošo kapitāla daļu izpirkšanas scenāriju izstrādi pašiem uzņēmumiem ir pareizs. Neviens nepārzina šo uzņēmumu biznesu, finanšu plūsmas un attīstības potenciālu labāk par to vadību, un tieši šīs zināšanas ir būtiskas, lai darījumu strukturētu atbildīgi un ekonomiski pamatoti, publiski komentējis LMT.
“Esam gatavi sagatavot priekšlikumus un īstenot šo projektu. Redzam, ka kapitāla daļu izpirkšana ir reāli realizējams scenārijs.
Ņemot vērā LMT izaugsmi un augošos finanšu rādītājus, darījumu lielā mērā iespējams finansēt, izmantojot pašu līdzekļus, banku finansējumu un piesaistot stratēģisku investoru,
kurš ir ieinteresēts attīstības, aizsardzības un eksporta projektos,” lasāms uzņēmuma paziņojumā.
LMT ir uzņēmums ar augošu apgrozījumu, pieaugošu vērtību un modernākajām tehnoloģijām, kuru attīstība jau sen sniedzas ārpus tradicionālo sakaru robežām, aptverot arī satelītu un kosmosa tehnoloģijas. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos LMT grupas apgrozījums audzis par 10 %, bet jaunajos biznesa virzienos pieaugums sasniedzis 97 %. Sadarbības partneri vairāk nekā 30 valstīs aizsardzības, satelītu IoT, privāto 5G tīklu, mākslīgā intelekta risinājumu un datu analītikas jomās redz šīs partnerības potenciālu un ir gatavi to paplašināt, paudis LMT pārstāvis Valdis Jalinskis.
Galvenais šajā procesā ir neizlaist no redzesloka mērķi – stiprināt Latvijas stratēģisko infrastruktūru, veicināt konkurenci un attīstīt eksportu. Jebkurš strukturāls risinājums,
tostarp uzņēmumu apvienošana, ir vērtējams pēc tā, cik lielā mērā tas šos mērķus sasniedz,
piebilsts LMT vēstījumā.
Savukārt uzņēmums “Tet” sižeta tapšanas laikā Latvijas Radio komentārus nesniedza.
KONTEKSTS:
Valdība aicinājusi “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) valdi un “Tet” valdi līdz 17. novembrim iesniegt savus priekšlikumus par “Telia Company” piederošo LMT un “Tet” daļu izpirkšanu.
LMT un “Tet” valdēm savi priekšlikumi par “Telia Company” piederošo daļu izpirkšanu jāiesniedz līdz 17. novembrim. Līdz 24. novembrim “Possessor” apkopos abu uzņēmumu priekšlikumus un sagatavos padziļinātu šī scenārija izvērtējumu. Pēc tam Ekonomikas ministrija līdz 1. decembrim informēs valdību par rezultātiem.
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) aicinājis pārtraukt konsultantu līgumus “Tet” un LMT apvienošanas procesā un sākt tiešas sarunas ar uzņēmumiem.
