Nākamgad vajadzību ir daudz un izdevumi pieaugs – gan aizsardzībai un drošībai, gan nauda nepieciešama izglītībai un veselībai. Taču slogu rada iepriekš pieņemtie lēmumi, kuriem nav naudas seguma. Nākamgad tie ir vairāk nekā 440 miljoni eiro, bet 2030. gadā vairāk nekā 660 miljoni.
Kā šodien raidījumā “Labrīt” skaidroja finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”), nākamā gada valsts budžetā būtu jāiekļauj arī reformu plāns.
“Mums ir jāpārskata gan esošie atvieglojumi, mums ir gan jāieprogrammē, lai nākamajā gadā tiktu izskatītas un apvienotas daudzas iestādes, kuru funkcijas pārklājas.
Mums ir jāuzdod valsts pārvaldei, atkal es teikšu, ka ne lineāri, bet jāiedod uzdevumi par zināmu samazinājumu visās jomās,” teica finanšu ministrs.
Oktobra vidū gaidāmas precizētas makroekonomiskās prognozes, ko skatīs vēl tagadējā valdība, tomēr politiskie lēmumi jau būs jāpieņem jaunajai valdībai.
Kučinskis domā, ka nākamā gada budžetu nebūs pārāk grūti pieņemt, bet nākamajos gados, ja netiks veiktas reformas, veidosies ļoti liels iztrūkums – 2030. gadā tas varētu būt ap miljardu eiro. Ja valdība tiks galā ar reformām, tad nodokļi netiks celti, sacīja ministrs. Pretējā gadījumā var nonākt pie nodokļu izmaiņām.
Darba devēji jau vairakkārt teikuši, ka ir jāveic izmaksu griešana. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite domā, ka tagad prioritāte ir pārskatīt jau uzņemtās un nesegtās saistības, ko apsolījusi iepriekšējā valdība.
“Pirmkārt, šie nesegtie solījumi uz nākamo gadu ir jāpārskata. Vai nu no viņiem ir jāatsakās vai jāatrod iekšējās rezerves, kurā vietā mēs spējam samazināt un pārvirzīt naudu uz šīm apsolītajām lietām.
Jo aizņemties vēl vairāk mums nav iespēju un esošais aizņemšanās apjoms mums rada pamatīgus izdevumus apkalpot šo procesu,” norādīja Bite.
Tāpat būtu jāpieņem pamatprincipi, ka jebkādas jaunas iniciatīvas par papildus budžeta tēriņiem var pieņemt tikai komplektā ar iesniedzēja piedāvājumu, kur šo naudu dabūt.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska prognozē, ka nākamā gada budžets būs slikts gan pacientiem, gan mediķiem, jo papildu nauda netiek solīta.
“Jaunās valdības, mēs gan to vēl nezinām, katrā ziņā premjera veselības aprūpe politiski nav noteikta kā prioritāte ar tam atbilstošu finansējumu. Un tādēļ labas dienas saviem pacientiem tuvākajā nākotnē nemaz negribu solīt. Valdība veselības aprūpi neliek paralēli aizsardzībai kā prioritāti,” sprieda Kozlovska.
Tikmēr finanšu ministrs uzskata, ka budžeta apstiprināšana jāveic nesteidzoties un to būtu vēlams pieņemt janvāra beigās.
