ĪSUMĀ:
Bezdeficīta budžetam līdz 2030. gadam būtu vajadzīgi ļoti būtiski tēriņu samazinājumi.
Šonedēļ – pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču – 15. Saeimas vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu saņēmušā “Apvienotā saraksta” (AS) premjera amata kandidāts un pašreizējais premjers Andris Kulbergs kā vienu no būtiskākajiem darbiem nosauca kārtības ieviešanu Latvijas finansēs jeb “uzlikt valsts finanses uz kājām”.
Ar premjera rīkojumu septembra vidū izveidotajai darba grupai nākamnedēļ jānāk ar priekšlikumiem budžeta un fiskālās politikas jomā. Lēmumi tik un tā būs jāpieņem politiķiem, kuri ievēlēti 15. Saeimā un būs varas pozīcijās.
“Tas 2027. gads ir būtībā tāds, ka – tā kā mēs zemi esam sagatavojuši, iesējuši sēkliņu, un tad viņa aug. Šajā gadījumā – 2027. gadā ir būtībā jādara viss, lai šo augsni sagatavotu, sēklu iesētu. Un tad būs 2029., 2030. gads, kad mēs varētu sajust [rezultātu]. Tas ir ļoti būtiski, jo budžeta sabalansēšanai vislielākās problēmas būs 2029., 2030. gadā,” apliecināja Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītāja Aiva Vīksna (AS).
Skolotāju algu celšana, uzlabojumi onkoloģijā, plāns reto slimību jomā, Latvijas Austrumu teritorijas attīstība, bāzes pensijas attīstības ieceres un vēl daudzi citi. Kopā tas ir 21 lēmums, kas no nākamā gada būtu jāsāk īstenot, bet kam pretī naudas nav. Tie prasītu papildus 441 miljonu eiro jau nākamgad, vairāk nekā pusmiljardu gan 2028., gan 2029. gadā, bet 700 miljonus 2030. gadā.
Visticamāk, vismaz daļa no šiem plāniem būs jāatliek uz vēlāku laiku. Skolotāju algām un onkoloģijai gan tas nedraudēšot.
Esošais finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja: “Noteikti būs jāizvērtē ieviešanas grafiki, kas ne tik daudz pirmajā gadā, bet pēc tam atstāj aizvien lielāku iespaidu. (..) Visticamāk, šo ir iespējams nosegt, taču tas uzreiz aizver iespējas uz budžetu nākt un iebalsot tos miljonus, ko šobrīd pieprasījumos prasa visām nozarēm vēl papildus.”
Inflācijas un izaugsmes prognozes neļauj cerēt uz brīnumainu naudas ieplūšanu budžetā. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, ja gada sākumā šķita, ka izaugsme šajā un nākamajā gadā būs ap trim procentiem, tad tagad prognoze ir tuvāk diviem. Augstāka inflācija kopā ar zemāku izaugsmi dod vēl papildu sarežģījumus budžeta veidošanai. Bet izņēmums attiecībā uz budžeta deficīta robežām aizsardzības izdevumu dēļ būs spēkā vēl tikai divus gadus.
“Tas nozīmē – mēs drīkstam lielākos aizsardzības izdevumus finansēt uz lielāka deficīta rēķina, bet vēlāk pieļaujamās robežas pazūd.
Tas nozīmē, ka tajā brīdī mums ir jāsaprot, kā mēs to visu finansēsim. Tāpēc tas uzdevums kļūst vēl sarežģītāks,” skaidroja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Priede.
Jau kopš 2020. gada vispārējās valdības parāds katru gadu nedaudz pieaudzis. Aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka. Likmes Latvijai jau ilgākā termiņā atrodas augstākajā līmenī – augstākas bijušas tikai finanšu krīzes laikā. Parādu pārfinansēt kļūst aizvien grūtāk.
Runājot par budžeta veidošanu, Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns norādīja: “Pirms domājam par konkrētiem veidiem, kā šo budžeta situāciju atrisināt, man liekas, pirmais darbs būtu saprast un pašiem sev atzīt to problēmas mērogu, kas mums stāv priekšā. Jo līdz šim tas, ko mēs diezgan bieži redzējām no šīs politiskās puses, bija vēlme šo problēmu tā nedaudz atlikt un mazināt. Dzīvot zināmā mērā tādā vēlmju domāšanā, ka – ziniet, nemaz tik traki jau mums nav.”
Finanšu ministrs atzīmēja, ka arī pašām iestādēm būs jāpārvērtē savas prioritātes. Bet konkrētas rīcības receptes ar detalizētiem skaitļiem negatavos arī minētā darba grupa, kas izveidota ar premjera rīkojumu. Tā plāno piedāvāt pārskatīt nodarbināto skaitu un atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, ministriju funkcijas, arī atgriezties pie izdienu pensiju jautājuma, pārskatīt arī iepirkumus un pakalpojumus.
“Tas būtiskais princips – vai mēs spējam ieviest to, ka pastāvīgas saistības finansē pastāvīgs avots. Tātad, lai nav kaut kāda lāpīšana, ka mēs izdomājām īstermiņā kaut kādu jaunu nodokli vai kaut ko pārceļam vienu naudu uz otru [pozīciju],” norādīja Priede.
Jau šā gada nogalē paredzēts stingrāk ierobežot budžeta tēriņus. Funkcijas, visticamāk, pārskatīs ne vien pašas iestādes, bet speciāli šim darbam izveidota komanda. Lineāru izdevumu griešanu gan neviens neredz kā risinājumu. “Tāda lineāra – visiem pa desmit procentiem – mans ieteikums, ka nebūtu prātīgi. Ir ļoti jāizvērtē. Ir vietas, kur patiešām tas ir nepieciešams. Ir vietas, kur tas ir ļoti sarežģīti un pat bīstami, ja viņi sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Tāpēc nākamais gads, manā skatījumā, ir vajadzīgs fiskālās stabilitātes plāna izstrādei, kurā ir arī izvērtējums,” sacīja Kučinskis.
Valsts kontroles apkopotie dati liecina, ka Latvija vēl pirms dažiem gadiem piemēroja vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, un tie budžetam nozīmē neiegūtus vismaz divarpus miljardus eiro. Taču te ietilpst arī neapliekamais minimums, tostarp pensionāriem, arī atvieglojumi par apgādībā esošajiem. Līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā reālais lauks, ko varētu izvērtēt, varētu būt daudz mazāks, ap 600 miljoniem.
Finanšu ministrija rosina ieviest principu – nav seguma, nav jauna pieprasījuma. Vai tas nāk kopā ar priekšlikumu – no kā cita atteikties?
“Mūsu priekšlikums jau ilglaicīgi ir bijis tāds, ka mēs skatāmies uz šiem izdevumiem arī no tā viedokļa, ko mēs gribam panākt. Mēs vienkārši paskatāmies, vai šie mūsu izdevumi sasniedz mūsu noteiktos mērķus. Neejam tikai pēc principa, ka mums jau vēsturiski ir tā izveidojies, ka mēs kādā jomā šo naudu dodam un mēs arī turpinām dot,” sacīja Latvijas Bankas ekonomists Bitāns.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ja 2030. gadā gribētu sasniegt bezdeficīta budžetu, tad jau nākamgad izdevumi būtu jāmazina par 1,42 miljardiem eiro, bet katrā no turpmākajiem trim gadiem – par aptuveni 2,5 miljardiem.
