Piecdesmit kilogramu sēklu tvertnē iepriekš izveidots lidojuma maršruts un GPS koordinātas. Pirms pacelšanās operators kartē lauku un nosaka, kur dronam jādodas. Pēc tam tas lielāko daļu darba automatizēti paveic pats.
Nepilnā stundā iespējams apsēt aptuveni 14 hektārus – platību, kurā ar traktoru būtu nepieciešams strādāt visu dienu.
“Es dodos uz novērošanas punktu, lai varētu droši uzraudzīt apkārtni. Kad drons ir palaists, tas darbojas pilnībā autonomi. Man atliek sekot izsējas daudzumam, lidojuma ātrumam, atlikušajai kravai un baterijas līmenim,” stāstīja agronoms un dronu operators Luijs Etjēns.
Dronu priekšrocība nav tikai ātrums. Tā kā smagajai tehnikai nav jābrauc pa lauku, netiek sablīvēta augsne, un sēt iespējams arī vietās, kur traktors pēc lietus vai stāvākā reljefā nevar iebraukt. Turklāt segkultūras iespējams iesēt pat vēl pirms galvenās ražas novākšanas, tā iegūstot vairāk laika to attīstībai pirms ziemas. Šīs kultūras pašas par sevi nav paredzētas ražai, tās nosedz augsni starp diviem sējumiem, mazina eroziju un palīdz saglabāt barības vielas augsnē.
Francijā šādu tehnoloģiju jau izmanto aptuveni 400 saimniecību. Viens no galvenajiem argumentiem ir arī izmaksas.
“Protams, arī šis pakalpojums maksā. Taču dīzeļdegviela ir tik dārga, ka ar traktoru segkultūras sēja man izmaksātu no 90 līdz pat 140 eiro par hektāru. Ar dronu tie ir ap 40 eiro. Tāpēc izvēle ir diezgan vienkārša,” skaidroja zemnieks Simons Guebjē.
Droniem gan pagaidām ir arī savi ierobežojumi.
Tvertnē iespējams pārvadāt salīdzinoši nelielu daudzumu sēklu, bet darba ilgumu nosaka baterijas kapacitāte, tāpēc lielākās platībās nepieciešamas regulāras apstāšanās uzpildei un uzlādei.
Operators arī joprojām uzrauga lidojumu un darba precizitāti.
Francijas laukos droni pagaidām traktorus neaizstāj, taču pamazām pārņem darbus, kuros svarīgs ir ātrums, zemākas izmaksas un piekļuve grūti izbraucamiem laukiem.
