Kučinskis atzīmēja, ka šobrīd sākas melnais darbs. Oktobra vidū gaidāmas precizētas makroekonomiskās prognozes, ko skatīs vēl tagadējā valdība, tomēr politiskie lēmumi būs jāpieņem jaunajai valdībai, sacīja finanšu ministrs.
Kučinskis norādīja, ka vēlēšanu gadā budžeta pieņemšanas process vienmēr esot vēlāk.
“Gandrīz pusotru mēnesi vēl aizņem apstiprināšana Eiropas Komisijā. Ja gribam ielikt iekšā arī reformu plānu, kas nākamajā gadā jāizdara, kas būtu loģiski, tad mana prognoze ir, ka vislabākais būtu tomēr budžetu pieņemt janvāra beigās. Nesteidzoties, bet saliekot iekšā visas nepieciešamās reformas, kas nākošgad valdībai būtu jāizdara,” sacīja Kučinskis.
Starp plānotajām reformām ir, piemēram, izdevumu samazināšana valsts pārvaldē, esošo atvieglojumu pārskatīšana, iestāžu apvienošana.
“Lielā steigā teorētiski būtu iespējams to izdarīt arī šogad, bet tad valdība ir jāapstiprina novembrī, un mums nebūs laika ļoti rūpīgi [budžetu] sagatavot,” sacīja ministrs. Viņš arī norādīja, ka budžeta pieņemšanas plāns vēl ir jāpārrunā ar premjeru Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”), tomēr viņš ieteicis šim procesam pieiet rūpīgi.
Ja neīstenos reformas, nākamajos gados budžetā varētu veidoties ļoti liels iztrūkums, atzīmēja ministrs.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka nodokļu izmaiņas nākamgad netiek plānotas.
“Ja [jaunā] valdība tiks galā ar visiem uzdevumiem, tad nevajadzēs celt nodokļus. Ja kaut kas bremzēs, tad varam pie tā nonākt. Nākamais gads būs izšķirošs,” prognozēja Kučinskis.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) mudina nākamā gada valsts budžetu sagatavot vēl līdz jaunās valdības apstiprināšanai. Valsts prezidents cer, ka jauno valdību tagadējais premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) izveidos līdz valsts svētkiem novembrī.
Pirms Saeimas vēlēšanām Kučinskis skaidroja, ka budžetu faktiski veidos divas valdības: pašreizējā sagatavos aprēķinus un iespējamos rīcības variantus, bet nākamā noteiks prioritātes un pieņems gala lēmumus.
Finanšu ministrija (FM) ir piedāvājusi trīs scenārijus. Pirmais rāda, kas notiktu, turpinot palielināt izdevumus bez atbilstoša finansējuma – augtu gan budžeta deficīts, gan valsts parāds. Otrais paredz ievērot budžeta nosacījumus, vienlaikus nodrošinot aizsardzības finansējumu. Trešais ir visstingrākais – līdz 2030. gadam panākt bezdeficīta budžetu, būtiski samazinot izdevumus vai palielinot ieņēmumus. Konkrētais scenārijs būs jāizvēlas nākamajai valdībai.
Pārmaiņas vajadzīgas, jo ar prognozēto ekonomikas izaugsmi vien nepietiks, lai segtu visas uzņemtās saistības.
