Aiz Grīvas cietuma mūriem vēsturiskais Daugavpils cietoksnis mijas ar padomju laika piebūvēm. Gaiteņos rit vēl ierastā dzīve otrpus žogam – kamerās mitinās simtiem ieslodzīto, darbojas veikals, ir atpūtas telpas, vieta sportošanai un pat telefonbūda zvaniem. Uz vienas no sienām – Lāčplēša tēls.
Taču 15. decembrī cietumu slēgs. Ieslodzītos pārvietos, tostarp uz jauno Liepājas cietumu. Daļa darbinieku turpinās darbu Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā jeb tā sauktajā “Baltajā gulbī”, vēl daļai piedāvās darbu citās ieslodzījuma vietās, bet daļa dosies pensijā.
Jau 16. decembrī vajadzēs saprast – kurš apsargās, apkurinās un apsaimniekos Grīvas cietumu ar vairāk nekā 20 hektāru plašo teritoriju.
“Tas nenozīmē, ka tai brīdī, kad tur vairs nebūs ieslodzījuma vieta, jebkurš, kas gribēs, varēs nākt un darīt, ko grib. Nē, tur jābūt apsardzei, arī apkures jautājumam nodrošinātam. Mēs šobrīd [turpinām] sarunas un gribam nodot to “[Valsts] nekustamajiem īpašumiem”. Ja mēs, piemēram, kaut kādu apsvērumu dēļ līdz noteiktam datumam to neesam izdarījuši, tad mēs paši par to arī atbildam,” norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Vai rīkot izsoli, vai īpašums nonāks pašvaldības rokās – ideju par teritorijas nākotni ir daudz. Pilsēta cietuma ēku bez naudas tā sakārtošanai pārņemt negrasās.
“Nerunājot par kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu, analizējot tikai to, kas būtu jānojauc no degradētajām būvēm, es domāju, ka izmaksas varētu sasniegt līdz pat desmit miljoniem. Valsts prioritāte šobrīd nevar būt – piecūkot kādu citu pašvaldību un aizlaisties projām, pasakot, ka mēs atstāsim šeit graustus,” atzina Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”)
Teritorijā jānojauc padomju laikā izbūvētais, degradētais un novecojušais, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu – cietoksnim raksturīgos 19. gadsimta sarkanos ķieģeļus, arkas, velves un pat šaujamlūkas.
Grīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaGrīvas cietums Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcija
Pašvaldība un Finanšu ministrija ir vienisprātis – par cietuma nākotni vajadzēja lemt jau tad, kad sāka būvēt jauno Liepājas cietumu. Tagad risinājuma termiņi “min uz papēžiem”.
“Valstij būtu tas [cietums] jāpalīdz saglabāt, bet runāt par nodošanu pašvaldībai var tad, kad ir kopīgi izlemts, ko ar to tālāk darīt. Vai valsts var finansiāli? Droši vien, ka ne tīrā budžeta veidā. Ja man jautātu, ko ar to darīt, es arī nezinu šobrīd, ko darīt,” pauda finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”).
Lai cietokšņa vēsturiskajiem mūriem atrastu jaunu pielietojumu, valstij un pašvaldībai vēl jāvienojas gan par plānu, gan par naudu.
