No malas aina neliekas īpaši optimistiska – varētu šķist, ka, enerģijai kļūstot dārgākai, ekonomikai vajadzētu bremzēties. Taču šogad notiek pretējais. Citās ekonomikas daļās rezultāti bijuši pietiekami labi, lai izaugsmes prognozes celtu uz augšu.
No prognozētājiem visstraujāko Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad paredz “Luminor” – 3 %.
“Ja mēs skatāmies gan iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, gan to, kā aug galvenās sastāvdaļas patēriņš, investīcijas, eksports, cik tas viss ir ilgtspējīgi, tad šis ir labākais gads Latvijas ekonomikā vismaz kopš 2018. gada,” sprieda “Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Kāpēc prognozes kļuvušas optimistiskākas? Viens no iemesliem – enerģijas cenu šoks ekonomiku nav skāris tik strauji, kā pavasarī daudzi baidījās.
Pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos un problēmām ar piegādēm caur Hormuza šaurumu enerģija sadārdzinājās, taču pasaules tirgi spēja pielāgoties – atrasti citi piegāžu ceļi un izmantotas rezerves.
“Viens ir tas, ka ekonomika ir lielais tankkuģis. Tās pārmaiņas notiek lēnām. Un, ja kaut kāda ieskriešanās pirms tam ir bijusi, tad tas ātrums samazinās pamazām. Otrs iemesls ir tas, ka tiešām enerģijas tirgi kopumā ir bijuši noturīgāki,” skaidroja “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Enerģijas tirgu noturība palīdzējusi mazināt triecienu. Bet arī pašā Latvijas ekonomikā šogad bijuši spēcīgi balsti – audzis eksports un apstrādes rūpniecība. Īpaši labi klājies metālapstrādei, mašīnbūvei un elektronikai.
“Sava atzinība, protams, pienākas arī Latvijas ekonomikai jeb uzņēmējiem, tai skaitā arī patērētājiem, kas tomēr šobrīd, mēs redzam, ir bijuši pietiekami aktīvi. Un tā ir tā pozitīvā ziņa. Īpaši no pērnā gada otrā puses uzņēmēji diezgan aktīvi investē, aizņemas, kas ļauj nedaudz drošāk skatīties uz nākotni, tad tam ir jādod kaut kāda atdeve arī ilgākā termiņā,” stāstīja “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Cilvēku maciņos izaugsme vēl neatspoguļojas
Taču labs gads ekonomikai kopumā vēl nenozīmē tikpat jūtamu uzlabojumu cilvēku ikdienā. Cenas atkal sāk augt straujāk, un daļu no ekonomikas izaugsmes tas cilvēku maciņos noēd.
“Visādi jau var būt, bet ir praktiski neiespējami, ka šogad reālās algas samazināsies, tās pieaugs. Bet tas pieaugums būs tāds ļoti, ļoti, ļoti vājš. Tāds viduvējs,” prognozēja Strautiņš.
Degvielas sadārdzinājumu redzam jau tagad, bet ziemā vairāk būs jūtamas apkures izmaksas.
Savukārt daļu mājsaimniecību un uzņēmumu augstākas elektrības cenas var sasniegt vēlāk, beidzoties fiksēto cenu līgumiem. Tāpēc uz nākamo gadu ekonomisti raugās piesardzīgāk.
Šogad enerģijas cenu šoks ekonomiku nav paspējis būtiski nobremzēt, taču lielāka tā ietekme vēl var būt tikai priekšā.
