Lielāko piensaimniecību pieciniekā
“Vēsturiski mēs esam uz kolhoza bāzes būvēta saimniecība, tāpēc mums bija ļoti daudz mazu fermu, kuras mēs laika gaitā – vairāk nekā 20 gadu garumā – apvienojām vienā lielā slaucamo govju kompleksā,” stāstīja uzņēmuma “Pampāļi” vadītājs un valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.
Ilgstoši uzņēmumam bija lielākais slaucamo govju ganāmpulks Latvijā. Šobrīd govju skaita ziņā viņi ierindojas lielāko piensaimniecības fermu pieciniekā.
“Šobrīd ir arī par mums lielākas saimniecības Latvijā. Mūsu attīstības plāni nav būt par lielākajiem, bet paplašināties – gan,” turpināja Vaļko.
Foto: uzņēmuma arhīvsAS “Pampāļi” govju fermā.
AS “Pampāļi” pamata nozare ir piena lopkopība, taču uzņēmums nodarbojas arī ar graudkopību, augkopību, biogāzes ražošanu un mežsaimniecību, kā arī biškopību.
Uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā četrus tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes un vairāk nekā tūkstoti hektāru mežu. Vidēji gadā viņi saražo aptuveni 15 tūkstošus tonnu graudu.
“Tur ir gan ziemas kvieši, gan auzas. Auzas aiziet uz “Dobeles dzirnavnieku”. Ja ēdat no rīta auzu pārslas, liela iespējamība, ka tur ir no “Pampāļiem” auzas. Mums ir arī rapši, pupas, zirņi. Mums ir ļoti plašs kultūraugu klāsts,” stāstīja uzņēmuma vadītājs.
Foto: uzņēmuma arhīvsAS “Pampāļi” govju fermā.
Taču galvenais darbības lauksaimniecības uzņēmuma virziens ir milzīgā 2200 liellopu ganāmpulka uzturēšana.
“Vēsturiski pienkopība ir bijusi mūsu pamata nozare, un mēs arī redzam šai nozarei nākotni mūsu reģionā, jo mūsu augsnes nav tik ļoti piemērotas augkopībai. Mēs nevaram iegūt tik augstas ražas, kas dotu ekonomisko pamatu, piemēram, lai tikai audzētu kviešus. Jā, mēs audzējam, bet tāda ekonomiskā atdeve, kā pienam uz hektāru, tiem diemžēl nav,” skaidroja Vaļko.
Viss sākas ar veselīgu uzturu
Uzņēmuma “Pampāļi” Piena lopkopības asistente Irita Lapsenberga stāstīja, ka šobrīd govis ēd galvenokārt skābbarību un kukurūzu, taču katrai ganāmpulka grupai ir sava barības recepte, kas tiek gatavota uz vietas modernā “Siloking” barības dalītājā.
Govju fermā strādā vairāki zinoši un pieredzējuši konsultanti, kas rūpējas par to, lai govīm būtu augstas precizitātes uzturs ar tām nepieciešamajām proteīna, makroelementu un mikroelementu devām.
Foto: uzņēmuma arhīvsAS “Pampāļi” govju fermā.
“Govis ir maratonistes. Viņas katru dienu ražo pienu – ļoti daudz piena, un arī viņu organisms patērē pietiekoši daudz barības elementus un enerģiju, lai sevi uzturētu. Tāpēc atbilstoši to uzturā vajadzīga kukurūza, zāles skābbarība, graudi, pupas, mēs vēl iepērkam arī soju, rapsi kā proteīna avotu, un šis viss ir jāsaliek kopā, lai govs kuņģis strādātu pareizi,” norādīja Vaļko.
Rūpes par savu ganāmpulku, tā labsajūtu un veselību ir saimniecības prioritāte. Kā norādīja uzņēmuma vadītājs – ja govs nebūs laimīga un veselīga, tā dos mazāk piena un dzīvos īsāku mūžu, un tas ilgtermiņā viņiem nav izdevīgi.
Ar govīm darbojas roboti un sensori
“Pampāļi” ir moderna saimniecība. Visas viņu govis ir čipotas, un viņu ganāmpulku slauc roboti, kas govīm pašām ļauj izvēlēties slaukšanas laiku.
“Mēs redzam momentālo govs izslaukumu un piena kvalitāti. Ja piens ir nekvalitatīvs, piemēram, tesmeņa iekaisuma gadījumā, šis robots jeb slaukšanas zāle nosaka to, ka piens ir nekvalitatīvs, un šo pienu mums nevajadzētu nodot kopējā piena tankā pārstrādei,” stāstīja Vaļko.
Roboti ar sensoru palīdzību pienu testē jau govs slaukšanas brīdī. Tāpēc gadījumā, ja tas nav kvalitatīvs, izslauktais piens automātiski tiek nodalīts un uzreiz tiek novadīts kanalizācijā.
“Mēs to nodalām pa taisno, lai aizsargātu mūsu piena kvalitāti, lai medus mucā neiepil darvas pilīte un nesabojā visu partiju,” skaidroja uzņēmuma vadītājs.
Foto: uzņēmuma arhīvsAS “Pampāļi” govju fermā.
Fermā darbojas arī barības piestumšanas robots, dažādi sensori, kas seko līdzi govju labsajūtai, klimata kontrole un citas sistēmas.
“Ap kaklu mūsu gotiņām ir “Allflex” siksniņas, kas nosaka gan meklēšanos govij, gan veselības stāvokli, un tas viss mums ir datorizēts. No rīta atbraucam uz darbu, ieslēdzam datoru un redzam pilnīgi visām ganāmpulka govīm veselību un aktivitāti uz meklēšanos,” stāstīja Lapsenberga.
Datos balstīta lauksaimniecība
Uzņēmuma vadītājs atzina, ka saimniecībā visa lopkopība tiek balstīta datos. Piensaimniecība ir viena no inovācijām bagātākajām nozarēm, kurā pieejams ārkārtīgi daudz tehnoloģiju un iespēju, tāpēc tās ir jāizmanto.
“Šie sensori un dati dod faktisku informāciju, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus, kas mums ir ļoti svarīgi. Mēs nestrādājam pēc sajūtām. Mēs ļoti daudz zinām par katru govi,” viņš uzsvēra.
Foto: Inga Ošeniece-ŽerebcovaAS “Pampāļi” govju fermā.
Veļko skaidroja, ka gan modernās iekārtas, gan lielās rūpes par ganāmpulka uzturu, labsajūtu un gaisa kvalitāti fermā ļauj viņiem “noķert” problēmas vēl pirms tās sākušās.
Jo viņu saimniecības mērķis ir profilakse un vesels ganāmpulks, nevis nemitīga govju ārstēšana.
“Tas ir mīts, ka lopkopība ir balstīta uz ārstēšanu. Nē, moderna lopkopība ir balstīta uz profilaksi. Tā ir teorija un prakse, ko aizgūstam no citām lielām piena lopkopības valstīm, ka principā fermās vetārstu darbs paliek aizvien mazāks, arī antibiotiku patēriņš ir krietni mazāks, pateicoties šai profilaksei, un tur liela loma ir arī fermas infrastruktūrai, lai govij būtu pēc iespējas mazāk problēmu,” norādīja Veļko.
