ĪSUMĀ:
Baltkrievijas piedāvājums esot izdevīgāks ASV
ASV prezidents Donalds Tramps par kālija minerālmēslojuma iepirkšanu no Baltkrievijas paziņoja sociālajos medijos, uzsverot, ka ASV strādā pie liela iepirkumu darījuma. Cena būšot būtiski zemāka par to, ko pašlaik prasa Kanāda un, ka tās esot ļoti labas ziņas ASV lauksaimniekiem. Tikšanās laikā ANO ar Ukrainas prezidentu Zelenski un atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai šis darījums nebūs atbalsts Krievijas kara mašīnai, Tramps atbildēja noliedzoši:
“Nē, nepavisam. Baltkrievijai ir ļoti daudz kālija minerālmēslojuma, un mūsu zemniekiem vajag labas cenas un mēs gribam zemāku cenu, nekā tā ir Kanādā.
Bet mēs turpināsim pirkt to arī no Kanādas, tikai Baltkrievija varētu pārdot lētāk.”
Trampa paziņojums seko dažas dienas pēc tam, kad Baltkrievija pēc diplomātiskiem centieniem atbrīvoja 25 politieslodzītos. Sarunās bija iesaistīts ASV īpašais sūtnis Džons Kouls, kurš uzsvēra, ka pūliņi atbrīvot vēl ieslodzītos turpināšoties:
“Kad visas detaļas būs saskaņotas un par tām būs vienošanās, sekos vēl cilvēku atbrīvošana un jauni sankciju atvieglojumi.”
Vēl martā pēc ASV un Baltkrievijas sarunām Minska atbrīvoja 250 ieslodzītos, un Vašingtona mīkstināja sankcijas pret vairākiem Baltkrievijas uzņēmumiem un finanšu institūcijām. Starp tiem bija arī divi nozīmīgākie Baltkrievijas minerālmēslu ražošanas uzņēmumi – “Belaruskali” un “Belarusian Potash Company”.
Oponenti norāda – Baltkrievijas režīms nav mainījies
Taču šis process ar piesardzību tiek uztverts Rietumos un Baltkrievijas opozīcijas atbalstītāju vidū, kuri brīdina, ka Baltkrievijas režīms, lai arī atbrīvo ieslodzītos, būtībā nemainās un turpina būt viens no balstiem Krievijas karā pret Ukrainu.
“Baltkrievijas režīms var izlikties, ka sper konstruktīvus soļus, veido dialogu un rada pārliecību, ka mainās, bet tas ir tikai dūmu aizsegs. Patiesībā Minskas režīms nav atdalāms no Maskavas. Baltkrievijas teritorija un militārā infrastruktūra turpina kalpot Krievijas vajadzībām karā pret Ukrainu,” sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Līdzīgu viedokli pauda Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska:
“Mēs, protams, esam pateicīgi ASV par palīdzību atbrīvojot politieslodzītos.
Bet, Baltkrievijas režīms vēlas, lai tiktu atceltas sankcijas tieši kālija minerālmēslojumam, jo tas ir viens no būtiskākajiem Lukašenko ienākumu avotiem.
Un tagad nav īstais brīdis atcelt sankcijas, kamēr cilvēki joprojām ir cietumos, kamēr Baltkrievija īsteno hibrīd uzbrukumus pret NATO valstīm un Ukrainu.”
Lietuva neplāno atjaunot Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Pagaidām ASV nav publiskojušas ne konkrētu pirkuma apjomu, ne līguma vērtību vai piegāžu sākuma datums.
Turklāt mēslojuma piegādes ASV apgrūtina Eiropas Savienības sankcijas, kas sadārdzina produkta ceļu.
Līdz šim Baltkrievijas galvenais ceļš uz pasaules tirgiem veda caur Lietuvu un Klaipēdas ostu. Bet Lietuva šo tranzītu atjaunot neplāno.
“Mēs esam Eiropas Savienības valstis, kurās joprojām spēkā ir sankcijas, un, kas attiecas uz tranzītu caur Eiropas Savienības valstīm, ir ļoti skaidri nosacījumi, ka tranzīts ir viena no piegādes ķēdes procesa daļām, un līdz ar to tas nav iespējams. Līdz 2027. gada februāra beigām, kamēr spēkā ir sankcijas, nevar būt nekādas runas vai debates par Baltkrievijas minerālmēslojuma atrašanos Eiropas Savienības teritorijā, neatkarīgi no tā, kam tas pieder. Mums nav nekāda iemesla pārskatīt sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, jo tur pilnīgi nekas nav mainījies,” norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.
Kanāda, kas ir lielākā kālija minerālmēslojuma piegādātāja ASV, par iespējamo darījumu ar Baltkrieviju nav slēpusi satraukumu. Lai gan Kanādas federālā valdība pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, reaģējušas provinces, kur minerālmēslus iegūst, norādot, ka tas būtu atbalsts Krievijai tās karā pret Ukrainu un vienlaikus smagi ietekmētu arī Kanādas nozari un cilvēkus.
