Lai gan pēdējo piecu gadu laikā nekustamā īpašuma cenas Latvijā ir pieaugušas par aptuveni 51 procentu, vidējais cenu līmenis joprojām ir ievērojami zemāks nekā Igaunijā. Arvien vairāk igauņu nekustamā īpašuma attīstītāju pievērš uzmanību arī Rīgai.
“Luminor Bank” partnerattiecību vadītājs Elars Olliks paskaidroja, ka Rīgas nekustamā īpašuma tirgus ir pievilcīgāks daļēji tādēļ, ka jaunbūves joprojām ir mazāka daļa no kopējā mājokļu fonda, kas nozīmē, ka attīstītāji tajā saskata lielāku potenciālu.
“It īpaši, salīdzinot, piemēram, ar Tallinu, kur cilvēki dažkārt saka, ka tirgus ir pārpildīts ar dzīvokļiem jaunbūvēs. Vēl viens iemesls ir tas, ka Rīgā viss process noris ātrāk, un, kā mēs zinām, naudai ir sava cena, un laiks ietekmē šo cenu. No bankas viedokļa mēs redzam arī to, ka Latvijā pieaug iedzīvotāju aizņemšanās spēja, kas padara jaunbūves pieejamākas.”
Kā norāda “Merko Ehitus” izpilddirektors Ivo Volkovs, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus būtiski neatšķiras no Igaunijas tirgus, jo visur darbojas vieni un tie paši tirgus principi.
“Nekustamā īpašuma tirgus attīstās tieši tik labi, cik labi cilvēki jūtas konkrētajā brīdī, — citiem vārdiem sakot, tas ir atkarīgs no patērētāju uzticības un ekonomikas stāvokļa. Tiesa, pēdējo pāris gadu laikā patērētāju uzticība Latvijā ir bijusi augstāka nekā Igaunijā, un tas ir pozitīvi ietekmējis tirgu.”
Neraugoties uz to, nekustamā īpašuma cenas Rīgā ir zemākas nekā Tallinā. Pēc Ollika teiktā, tas galvenokārt saistīts ar to, ka Rīgā ir ievērojami lielāks padomju laikos celtu dzīvojamo ēku fonds.
“Tallinā, protams, arī ir padomju laikos celtas paneļu daudzdzīvokļu mājas, taču daudzas no tām ir renovētas, kas ir palielinājis to vērtību. Savukārt Latvijā renovēto māju īpatsvars ir ļoti neliels.”
Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāji “Invego” un “Reterra” kopīgi veido jaunu dzīvojamo rajonu Rīgas centrā, un projekta izmaksas sasniedz gandrīz 40 miljonus eiro. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nekustamā īpašuma attīstītāji arvien biežāk pievēršas Igaunijas dienvidu kaimiņvalstij, ir mazāks birokrātijas apjoms.
“Invego” izpilddirektors Kristjans Tors Vahi norādīja, ka Latvijā laiks, kas nepieciešams gan detalizēto plānu, gan būvatļauju apstrādei, faktiski ir trīs reizes īsāks nekā Igaunijā.
“Kaut kādā ziņā mēs paši Igaunijā esam radījuši ievērojamu birokrātisku šķērsli tirgus attīstībai. Tiekoties gan ar pašreizējo Rīgas mēru, gan ar premjerministra padomniekiem, viņi visi teica, ka vienīgā iespēja panākt Igauniju un Lietuvu ir ātri rīkoties. Viņi to ir izvirzījuši par prioritāti.”
“Reterra” izpilddirektors Reigo Randmets piebilda, ka atļauju izsniegšanas process Latvijā ilgst mēnešus, savukārt Igaunijā — gadus.
“”Hipodroomi” projektā mums būvatļaujas saņemšanai bija nepieciešami seši gadi, savukārt Latvijā pēdējo būvatļauju mēs saņēmām septiņos mēnešos. Tie ir nedaudz ekstrēmi piemēri, bet būtībā tā tas ir. Rīgas pievilcība nekustamā īpašuma attīstītājiem galvenokārt saistīta ar zemām sākotnējām izmaksām — zeme šeit ir lēta. Tu iegādājies nekustamo īpašumu un uzreiz vari sākt darbu. Tomēr Latvijā pirktspēja nav tik augsta, un Rīgā nekustamo īpašumu pārdot nav tik viegli.”
Igaunijas ilgstošais atļauju izsniegšanas process galu galā ietekmē pircējus. Randmets minēja piemēru, ka, ja detalizētā plāna saņemšanai daudzdzīvokļu mājai nepieciešami pieci gadi, pircējam tas nozīmē, ka cena par kvadrātmetru pieaug par 1000 eiro.
