Iepriekšējās premjeres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) valdība solīja uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt ienākumu nevienlīdzību, palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināt ēnu ekonomiku. Opozīcija viņas valdību kritizēja par nepietiekamu atbalstu uzņēmējiem.
Drošības jomā Siliņas valdība panāca vēsturiski lielāko valsts aizsardzības budžetu 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Industrijas uzņēmumi pašlaik aug un attīstās, vienlaikus nozarē norāda, ka pie ikvienas aizsardzību spēju attīstības vispirms ir jārunā ar vietējo industriju.
Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele pēc valdības maiņas šogad maijā sacīja: “Ļoti daudzi projekti šobrīd ir ieviešanas stadijā. Darbs notiek, lai šie darbi tiktu izpildīti. Tur, kur, iespējams, būtu jāizvirza prioritātes – Eiropas Savienības finansējuma piesaistē.”
Investīciju piesaisti un administratīvā sloga mazināšanu par savām prioritātēm izvirzīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš ministra amatā darbu turpina arī Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) valdībā. Vairāki darba devēji gan norāda, ka birokrātiskā sloga mazināšanai esot grūti izsekot, turklāt šīs valdības rīcības plāna 70 % uzdevumu izpildes termiņš ir vien divas dienas pirms vēlēšanām, līdz ar to būšot grūti laicīgi izvērtēt paveikto.
Lai arī redzams progress un ekonomika aug, tam jānotiek lielākos tempos, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja Katrīna Zariņa. Daudz straujāk būtu jāpalielina eksports.
“Šobrīd mums ienākumi no eksporta ir aptuveni 64 % no IKP. Mēs sakām, ka mums līdz aptuveni 2030. gadam vajadzētu tikt uz 80 % no IKP, bet, lai to izdarītu, jāiet plašākā ģeogrāfijā,” norādīja Zariņa.
Arī ekonomists Ģirts Rungainis uzsvēra, ka jāveicina eksports un jāatbalsta tieši lielie ražotāji: “Mēs nevaram atbalstīt visus, jo visi neaizies eksportā. Eksportā var aiziet tikai lielie.
Ir jāatbalsta čempioni un uzvarētāji, bet jākontrolē, lai viņi nekļūst lokāli kvazimonopoli un neslauc tirgu.”
Tautsaimniecībai aizvien lielāku devumu dod arī jaunuzņēmumi – to apgrozījums jau pārsniedzis pusmiljardu eiro. Atbalsts to attīstībai audzis, taču ar to nepietiek, jo Lietuvā un Igaunijā to skaits ir būtiski lielāks.
Pie padarītajiem darbiem jāmin publisko iepirkumu un būvniecības procesu vienkāršošana. Ar finanšu institūcijas “Altum” atbalstu tiek īstenota mājokļu programma reģionos, kas darbosies vēl trīs gadus.
Pēdējā gada laikā plašas diskusijas notika par pensiju 2. līmeņa izmaksu. Tas gan var draudēt ar strauju inflāciju, kā to parāda Lietuvas un Igaunijas pieredze. Ja salīdzina IKP kāpumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, Lietuvā un Igaunijā tas pērn bija augstāks nekā Latvijā – attiecīgi 86,8 %, 79,8% pret 70,8 %.
Vairāku gadu cīņas par PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem šogad beidzās ar pozitīvu lēmumu – zemāka PVN likme 12 % uz gadu piemērota pienam, maizei, olām un mājputnu gaļai. Izskan aicinājumi to attiecināt uz visu pārtiku, bet tas nozīmētu mazākus ieņēmumus valsts budžetā.
Tieši valsts budžets būs izaicinājums nākamajai valdībai, jo fiskālā telpa ar mīnus zīmi gaidāma jau nākamgad un to pasākumu skaits, kam nav finansiāla seguma, tikai pieaugs. Izaicinājums būs gan darbaspēka pieejamība, gan produktivitātes kāpums.
Kuri ir svarīgākie darāmie darbi ekonomikā? Atbild Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji.
– Te jādomā kompleksi, ka tās nav tikai algas, tā nav tikai viena veida ekonomika, piemēram, būvēt to dzelzceļu vai ne, bet tas ir komplekss jautājums visai valstij kopā. Un te būtu jābūt ļoti gudriem cilvēkiem, kas to visu spēj saskatīt un varbūt ne ļoti pakļauties tai pūļa iniciatīvai, un sakot, jā, sabiedrība domā tā. Bet būtu jābūt vispārējam skatam, kam pievērst uzmanību… Būtu jādomā, kā sakārtot tieši mazo uzņēmējdarbību, jo ne visi var izveidot milzīgas firmas un maksāt tos ienākumus.
– Varbūt mums nepieciešamas kādas subsīdijas vai, piemēram, labāka atmosfēra inovācijām, vai izmaiņas tieši nodokļu sistēmā, jo es neredzu pārāk daudz uzņēmumu, kurus vada ārzemnieki vai, piemēram ārzemniekus, kuri vēlas šeit organizēt biznesu. Tāpēc mums nepieciešams, lai ārzemju kapitāls nāktu pie mums kaut kādā veidā. Manuprāt, tas pats [attiecas] uz ražošanu un citām industrijām.
– Pašiem sevi jāuzlabo, čaklāk jāstrādā. Tur, kur es strādāju – farmācijā –, ir darbinieku iztrūkums. Jaunie cilvēki varbūt izvēlas daudz mierīgāku darbiņu.
– Man liekas, ka labākais, ko varētu uzlabot, ir attīstīt skolas Latvijā. Līmeni pacelt visās skolās, lai visiem būtu apmēram vienādi, lai visi bērni varētu dabūt līdzīgu izglītību. Ja ir labāka izglītība, tad ir vairāk darba iespēju, un tas uzlabos Latvijas ekonomiku.
