Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta zemnieku saimniecības “Pīlādži VR” saimniecības pārstāve Anda Reihlere rāda vienu laukiem, ko rudenī līdz galam tā arī nav izdevies apstrādāt. Situācija te bijusi dramatiska, un izbrauktās traktoru riepu rises piepildījušās ar ūdeni.
“Lauku uzarām, jo pēc visiem priekšrakstiem šim laukam bija pienākusi kārta, ka tas būs jāar. Pirms 20. augusta uzara, pēc tā lielā lietus tad te arī neko vairs nevar izdarīt. Vīri gan mēģināja diskot, kultivēt, bet viens nogrimst, nākamais nogrimst, trešais brauc ķeksēt ārā pirmos divus. Nokult mēs nokūlām, paveicās mums šogad,” sacīja Reihlere.
Situācija ir smaga, un tas redzams daudzviet Kurzemē, saka rudbāržniece. Kompensācijām nepieteiksies, jo izdevies visu nokult, arī pupas, taču problēmas uz laukiem paliek, raizes sagādās vēl pavasarī, un nav zināms, kā iesētais augs.
“2017. gadā arī bijis slapjš, bet tā, kā ir tagad, tik traki nav bijis nekad, jo apsējuši mēs esam visu, ko mēs gribējām, it kā visu, bet cik reizes mēs mainījām plānus?
Tur, kur bija jābūt vasarājiem, tur mums tagad ir ziemāji. Vasarājiem būs smagākas zemes, ziemāji būs mums atkal smilšainās tur, kur varēja uzbraukt. Braucām un sējām,” teica lauksaimniece.
Foto: Inga Ozola/Latvijas Radio
Tikmēr zemnieks Aigars Putra no Dienvidkurzemes novada zemnieku saimniecības “Pīlādži” uzbur ne mazāk dramatisku ainu par to, kā šogad lauksaimniekiem gājis. Divdesmit gadu laikā neko tādu viņš neesot piedzīvojis.
“Padarīts vēl nav nekas, vēl ir jāved projām. Sēju pabeidzām negaidīti slikti, principā iesējām no plānotajiem 1200–1300 hektāriem ziemas kviešus 630 hektāros.
Rapsi iesējām normāli, bet tagad arī tur sākušās visādas problēmas, ir [sakņu] augoņi iekšā. Mitrums dara sava. Ja augoņi attīstīties, tad var nākties rapsi pārsēt,” pauda Putra. “Esam arī uz riska robežas saistībā ar augu seku, pa biežu sējam. Sēt nevis reizi četros gados, bet piecos.”
Kompensācijas esot piliens jūrā, it īpaši, kad sadārdzinājusies degviela, minerālmēslojumu cenas un tamlīdzīgi, tas nenosegs pat mēneša algas, kas mums vīriem jāmaksā, teica Putra.
“Kāda raža ir, tāda ir. Runā, ka Kurzemē ir bijušas arī labas ražas, bet tas ir reģionāli. Durbe nebija tas reģions, kur bija labas ražas. Problēmas ar sēju. Vasaras rapsim pēdējo lauku nokūlām ap oktobra vidu. Tā nav bijis. Sēju beidzām tikai pagājušā ceturtdienā. Tas nozīmē, ka daudz būs jāsēj pavasarī. Pavasarī atkal riski – būs mitrs vai nebūs, būs raža vai nebūs.”
“Rapsis kopumā šogad izauga labi, kvieši gan svārstījās 4,5–5 tonnas no hektāra, tas iesit pa kabatu. Pašizmaksa laukiem tikai turpina augt. Kad visu nodos, tad jau tā matemātika būs,” sacīja Putra. “Viss būs atkarīgs no tā, kā zemnieki plānojuši, matemātiski rēķinājuši minerālmēslu cenas un tamlīdzīgi. Zemnieks vilks tik ilgi, kamēr viņam nebūs trīs cilpas kaklā. Citi saka, pēdējais gads, bet tā jautas pēdējais gads kļuvis par desmito pēdējo.”
Putra skaidroja, ka nedaudz situāciju uzlabojusi graudu cena biržā, kas vienu brīdi bija pakāpusies līdz 240 eiro par tonnu, tagad jau atkal esot kritums līdz 220 eiro. Cena ir labāka nekā pagājušā gadā. Rapsim cena svārstās ap 530–560 eiro par tonnu.
