Depozīta iepakojuma operatora, ko plašāk zinām kā “Depozīta punktu”, vadītājs Miks Stūrītis skaidro, ka visā pasaulē daļa taras, par ko samaksāta depozīta maksa, netiek atgriezta. Ierasts arī, ka pudeļu pircējiem neatdoto naudu iegulda pašas depozīta sistēmā.
“Jo tajā brīdī, kad cilvēks pieņem lēmumu šo iepakojumu nenodot vai viņam ir vienalga – viņš to izmet vai nu vissliktākajā gadījumā vidē, vai sadzīves atkritumu tvertnē, arī sabojā, saspiež, un tad viņš šo maksu zaudē. Viņš maksā savā ziņā soda naudu, kas tajā pašā laikā palīdz arī šo sistēmu uzturēt un attīstīt tālāk,” skaidro Stūrītis.
Paradoksāli, bet ja visas pudeles un bundžas atgrieztu depozīta sistēmā, maksa par šo taru būtu jāceļ.
Depozīta iepakojuma operators gan arī šogad lūdzis regulatoram saskaņot izmaiņas depozīta sistēmas dalības maksā nākamajam gadam. Taču iecerētās pārmaiņas nejutīs patērētājs, jo depozīta maksu, kas ir 10 centi, pagaidām nav plānots celt.
Paredzēts, ka par depozīta apsaimniekošanu vairāk būs jāmaksā taras ražotajiem un importētājiem: tarifs pieaugs par 4–5 %.
“Un dalības maksas ir tās, ko maksā operatoram iepakojuma laidēji tirgū, proti, ražotāji un importētāji. Šīs dalības maksas tiek pārskatītas reizi gadā saskaņā ar Latvijas regulatora metodiku noteikto. Un tas ir tāds ikgadējs process, un tas ir noticis jau katru gadu arī iepriekš, kopš pastāv depozīta sistēma,” turpina Stūrītis.
Vienlaikus viņš atzīst, ka inflācijas dēļ var nākties palielināt arī depozīta maksu, ko sedz pircējs.
“Neizbēgami inflācija ir bijusi kopš sistēmas ieviešanas jeb kopš 2019. gada. (..) Tad, protams, ka tie 10 centi mūsdienu vērtībā ir tie kādi 7 centi, ja mēs apmēram sarēķinām, tādēļ, protams, ka kaut kādā mērā finansiālā motivācija var mazināties, un es domāju, ka nu dažu gadu laikā depozīta maksa arī varētu pieaugt,” vērtē “Depozīta punkta”, vadītājs.
Šāds lēmums būtu jāpieņem valdībai, bet attiecīgu priekšlikumu var iesniegt gan sabiedrība, gan Depozīta sistēmas operators vai kāds cits.
Gan Stūrītis, gan Klimata un enerģētikas ministrijā norāda, ka, mainot depozīta maksu, tas būtu jādara visām Baltijas valstīm vienlaikus, lai nav tā, ka pierobežas iedzīvotāji dodas depozīta nodošanas tūrismā.
Ministrijā pozitīvi vērtē depozīta sistēmas darbību, bet par depozīta maksas iespējamu celšanu varētu domāt, kad tuvosies 2029. gads. Tas tāpēc, ka līdz tam laikam ir spēkā līgums ar esošo depozīta sistēmas operatoru.
Dati liecina, ka, mazinoties 10 centu vērtībai, pagaidām nav sarukusi motivācija nodot pudeles, līdz ar to vairāk taras ir dabā. Iespējams, ka redzam pudeles un bundžas mētājamies, bet tas ir uz īsi brīdi, piemēram, pēc kāda pasākuma.
“Pudeles, protams, ka joprojām ir un būs, un kaut kādā skaitā tās mētāsies. Bet jautājums ir par to, cik ilgu laiku, jo iepriekš, kad nebija depozīta sistēmas, šis iepakojums mētājās ilgi, pamatā viņu neviens nesavāca, bet šobrīd tomēr paiet laiks un iepakojums tiek savākts, jo tur ir finansiāla motivācija. Un to arī apliecina tas, ka atgriešanas rādītājs ir 84–85 % vidēji,” atzīmē Stūrītis.
Savukārt naudu par nodoto taru daļa Latvijas iedzīvotāju neizņem, bet ziedo. Pērn kopumā ziedoti gandrīz 410 tūkstoši eiro.
Kā liecina, depozīta sistēmas operatora apkopotā informācija, lielākā daļa naudas ziedota palīdzībai Ukrainai. Pērn tie bijuši 165 000 eiro. Šogad ziedojumos jau savākti 316 tūkstoši eiro un lielākā daļa naudas atkal novirzīta karā ierautajai valstij. Ziedots arī dzīvnieku patversmēm, kā arī bērnu veselības aprūpei un senioriem.
