Ražotājus uztrauc jaunā iepakojumu regula. Ministrija: prasības ieviesīs pakāpeniski

Cietēji būšot pircēji, kuriem preču pasūtīšana no kaimiņvalstīm kļūs stipri dārgāka un mazāka būs arī izvēle. Tikmēr amatpersonas mierina – iepakojumu regula, kas stāsies spēkā jau parīt, mazos uzņēmējus un viņu klientus pagaidām neietekmēs. 

Jaunā iepakojuma regula stāsies spēkā trešdien. Mazie uzņēmēji pauž satraukumu, ka regulas prasību dēļ nāksies pārtraukt preču piegādes uz citām ES dalībvalstīm. Viens no ražotājiem sociālajos tīklos raksta – lai nosūtītu klientam preci uz ES dalībvalsti, ir jāreģistrējas tajā valstī un jāsamaksā par reģistrāciju līdz 100 eiro un, iespējams, jāmaksā atsevišķs nodoklis par katru iepakojumu vai pat abonēšanas maksa.

Interneta veikals “Ingredienti” ziņo, ka no 12. augusta jaunās regulas dēļ būs spiests pārtraukt piegādes, stāstīja tā valdes loceklis Dmitrijs Mokejevs:

“Ja katrai valstij mūsu uzņēmumam ir jāmaksā ne tikai reģistrācijas maksa, lai iegūtu šo EPR numuru, bet arī jāuzskaita katrs sūtījums, katra paka, vai tā ir stikla burciņa, etiķete, vāciņš šai burciņai vai cits iepakojums, cik gramus katrs sver… Un jāveic ne tikai uzskaite, bet arī jāziņo un jāveic atskaites uz tām valstīm, uz kurām mēs bijām sūtījuši šīs visas preces.” 

Mokejevs sacīja – Somijā jauno prasību fiksētās izmaksas nozīmētu papildu 45 eiro vienam pasūtījumam. 

Uzņēmējs teica, ka liela nozīme ir arī citu valstu ražotājiem:

“No kuriem mēs iepērkam taru vai citas preces. Ja šis uzņēmējs pateiks – nē, mums nav izdevīgi sūtīt uz Latviju, tad mēs paliekam bez nekā. Un es kā privātpersona arī nevarēšu iegādāties ne “Amazon”, ne citos veikalos, kur ražotāji vai pārdevēji negribēs sūtīt uz Latviju tikai tāpēc, ka tirgus ir mazs un mazs noiets,” teica Mokejevs. 

Tas nozīmē mazāku preču izvēli, mazāku konkurenci un augstākas cenas. Un birokrātiju arīdzan. 

Vēl kāds cits uzņēmējs vēsta, ka jau saņēmis no “Amazon” ziņu, ka visa viņa informācija tiks izņemta no šīs vietnes, ja viņš nebūs iepriekš  reģistrējies un ieguvis attiecīgo numuru. 

Ekonomikas ministrijā (EM) šo jautājumu nekomentēja un ieteica vērsties Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Tās valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere sacīja: “Nav pamata satraukumam par to, kas vēl nav spēkā”. Eiropas Komisijas vadlīnijas vēl neesot izstrādātas:

“Attiecībā par reģistrēšanos šobrīd ir jāievēro tas, kas noteikts mūsu valstī uz šo brīdi, kamēr nav noteikta jauna kārtība, kā tas viss ir darāms. Šobrīd ir zināms, kādas prasības nāks, bet viena daļa no tām detāli izstrādātas vēl nav, tas ir Eiropas Komisijas uzdevums.” 

Būs jāveido jauns iepakotāju reģistrs, bet vispirms jābūt skaidrām prasībām. 

“Kas būtu svarīgākais, kad katrā valstī izveidos šo reģistru, mēs plānojam to pēc iespējas vienkāršāku, nu jāredz prasības pa priekšu tā, lai ražotājiem neradītu problēmas. Un reģistrs nebūt nenozīmē, ka uzreiz ir kādi nodokļi vai kas,” skaidroja Vesere. 

“Amazon” gadījumu Vesere nekomentēja:

“‘”Amazon” tomēr nav ES dalībvalsts uzņēmums. Tas ir ārpusē. Kāds ir viņu pamats rakstīt, man ir grūti atbildēt, bet jebkurā gadījumā mēs šeit lasām regulu, jo mēs esam ES dalībvalsts. Tur ir noteikts, ka vesela rinda normu stāsies pakāpeniski spēkā – 2027., 28., 29. un 30. gads. Tur viss ies soli pa solim uz priekšu.” 

Tikmēr Mokejevs sacīja, ka vajadzētu noteikt moratoriju šai regulai, lai nebūtu iespējas sodīt uzņēmējus.

Eiropas mazie uzņēmēji jau uzsākuši parakstu vākšanu, lai noteiktu šādu moratoriju. Līdz šim savākti vairāk nekā 25 tūkstoši parakstu.