Valsts kontrole savā revīzijā norādījusi uz trim galvenajiem iemesliem Valkas finansiālajiem sarežģījumiem:
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”) sarunā ar Latvijas Radio daļēji piekrita Valsts kontroles revīzijas secinājumiem. Vienlaikus pašvaldībai bijušas cerības, ka valdība un politiķi ieklausīsies tās argumentos par ārējiem faktoriem, kurus nevar ietekmēt, piemēram, ka izdevumi, kas izriet no valsts pašvaldībām uzdotajām funkcijām, aug daudz straujāk nekā ieņēmumi.
“Bet nu mēs redzam, ka diemžēl šīs politiskās gribas nav un pašlaik arī ir tāds politiskais neskaidrības periods, un nav īsti arī [skaidrs], ar ko runāt par šīm lietām. Līdz ar to bez šādas stabilizācijas kredīta, īpaši ja neļauj pārkreditēt citas kredītsaistības, mēs vienkārši nevaram pildīt saistības pret piegādātājiem, un tas, protams, nav godīgi pret piegādātājiem. Tādēļ mēs vakar pieņēmām šo lēmumu uzsākt stabilizācijas procesu,” sacīja Krauklis.
Stabilizācijas procesam ir nepieciešams stabilizācijas aizņēmums, un to Valkas novada pašvaldība 619 tūkstošu eiro apmērā plāno lūgt no valdības. Perspektīvā šis kredīts samazinās iespējas pieteikties attīstības projektiem, taču ļaus norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem un izvairīties no kavētiem maksājumiem.
Finanšu stabilizācijas process arī nozīmē, ka nākamā gada budžetu pašvaldībai būs vispirms jāsaskaņo ar Finanšu ministrijas komisiju. Bet jau tagad skaidrs, ka izdevumi atkal kāps, jo augs minimālā alga, elektrības cena un ne tikai.
Valkas mērs ieskicēja, ko tas nozīmēs novada iedzīvotājiem: “Visticamāk, degviela un apkure arī būs dārgāka, un tas nozīmē, ka faktiski paliks mazāk naudas iedzīvotājiem ļoti nozīmīgām lietām – kultūrai, sportam, pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, tām sociālās jomas aktivitātēm, kuras ir mūsu brīvprātīgās iniciatīvas. Tā ka beigu beigās tas arī iedzīvotājiem tomēr neko labu nedos. Bet mēs to uztveram kā tādu īstermiņa risinājumu, lai vispār pašvaldība varētu funkcionēt.”
Finanšu stabilizācijas aizņēmums nav labs ilgtermiņa risinājums, atzīst Valkas novada pašvaldībā, un ilgtermiņā būtu jāizveido taisnīgs finanšu izlīdzināšanas modelis – novada domes priekšsēdētāja ieskatā, rēķinot šī finansējuma apjomu, vajadzētu novada iedzīvotāju skaitu reizināt ar koeficientu 1,2.
5. novembrī notiks Finanšu stabilizācijas komisijas sēde, kur arī skatīs jautājumu par procesa uzsākšanu Valkas novada pašvaldībā.
Līdzīgā situācijā nonākušajai Rēzeknei stabilizācijas process drīz noslēgsies
Arī Latvijas pašvaldības savienībā sacīja, ka par naudas problēmām Valkas novada pašvaldībā bija zināms jau gadiem, lēmumu par stabilizācijas procesa uzsākšanu saucot par ļoti nopietnu un pārdomātu. Vienlaikus savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka informācijas par to, ka kāda cita pašvaldība tuvākajā laikā varētu nonākt līdzīgā situācijā, viņam neesot:
“Nav man informācijas tādas, nav izskanējis arī no Finanšu ministrijas. Šobrīd mēs zinām, ka Rēzeknei ir šis stabilizācijas process – Rēzeknes valstspilsētai, bet arī šeit tiek gaidīts Valsts kontroles otrais ziņojums, un, saņemot to, es domāju, ka Rēzeknei beigsies stabilizācija un Rēzekne varēs pilntiesīgi strādāt.”
Arī Finanšu ministrijā apstiprināja, ka Rēzeknes pašvaldība ir pilnveidojusi finanšu pārvaldības procesu un šobrīd tuvojas stabilizācijas procesa noslēgumam.
Ministrija arī norādīja, ka citās pašvaldībās pašlaik nav novērotas pazīmes, ka varētu rasties Valkas novadam līdzīgas finansiālās grūtības.
KONTEKSTS:
Par Valkas novada finanšu problēmām diskusijas ilgst jau vairākus gadus. Maijā valdība nolēma ļaut pašvaldībai atlikt daļu aizdevuma maksājumu uz nākamajiem gadiem, vienlaikus uzdodot Valkai iesniegt pārstrādātu budžetu un finanšu sakārtošanas plānu.
Septembra sākumā visi Valkas domes deputāti saņēma no Finanšu ministrijas vēstuli par pašvaldības finanšu situāciju. FM norādīja, ka pašvaldība nespēj sabalansēt 2026. gada budžeta naudas plūsmu, lai pilnībā izpildītu kreditoru parāda saistības, tāpēc tuvākajā Valkas novada domes sēdē būtu jāskata jautājums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu.
Sākotnēji Valkas novada pašvaldība ar balsu vairākumu nolēma nepiekrist FM ierosinājumam sākt finanšu stabilizācijas procesu, tomēr vēlāk domnieki bija spiesti atzīt, ka pašvaldība pati galā netiek, un nolēma sākt šo procesu.
Tikmēr Valsts kontrole pēc valdības aicinājuma veikusi revīziju pašvaldībā, secinot, ka Valkas finanšu grūtības radušās vairāku gadu garumā vājas finanšu vadības un nepietiekamas iekšējās kontroles dēļ. Pašvaldība plānojusi lielākus ieņēmumus, nekā faktiski saņēmusi, uzņēmusies saistības bez drošticama finansējuma, nav pietiekami kontrolējusi izdevumus un parādus, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksas bijušas lielākas, nekā paredzēts tarifos.
