Zviedrija ir lielākā ārvalstu tiešā investore Latvijā. Dati liecina, ka Zviedrijas uzkrātās investīcijas pērnā gada beigās sasniedza aptuveni 7,7 miljardus eiro. Būtiska daļa Zviedrijas kapitāla Latvijā ir banku sektorā.
Jaunajā aptaujā piedalījušies 73 ar Zviedriju saistīti uzņēmumi Latvijā. Divas trešdaļas pērn strādājušas ar peļņu, taču turpmāko investīciju plāni ir piesardzīgāki. Pirms pieciem gadiem veiktā līdzīgā aptaujā investīcijas palielināt plānoja puse aptaujāto uzņēmumu, bet šogad – tikai 34 %. Vēl 49 % ieguldījumu apjomu plāno saglabāt nemainīgu.
“Es domāju, ka Zviedrijas uzņēmumi Latvijā jūtas ļoti gaidīti. Lielākā daļa strādā ar peļņu, un 83 % plāno palielināt investīcijas vai saglabāt tās līdzšinējā līmenī.
Tas ir ļoti labs rādītājs. Uzņēmumi augstu vērtē Latvijas darbaspēku un cilvēkus. Taču tie vēlētos lielāku paredzamību, stabilākus ilgtermiņa noteikumus lēmumu pieņemšanā un regulējumā,” skaidroja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Daniels Ulsons.
Vienlaikus pašus uzņēmējdarbības apstākļus Latvijā aptaujātie uzņēmumi vērtē labāk nekā pirms pieciem gadiem. Uzlabojies vērtējums par digitalizāciju, infrastruktūru un finanšu sistēmu. Taču kvalificētu darbinieku pieejamība joprojām saņēmusi zemāko vērtējumu. 41 % Latvijā aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka ģeopolitisko pārmaiņu dēļ kopš 2022. gada to uzņēmējdarbība ir samazinājusies. Savukārt 16 % ziņojuši par pieaugumu.
“Tas vairs nav galvenais faktors. Uzņēmumus daudz vairāk satrauc izmaksas, enerģija un darbaspēks. Tas nenozīmē, ka ģeopolitikas nozīme kopš 2021. gada nebūtu pieaugusi. Taču domāju, ka, veicot aptauju 2022. gadā, mēs redzētu strauju pieaugumu. Tagad šī nozīme atgriežas 2021. gada līmenī,” teica Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Kata Fredheima.
Aptauja arī atklāj saistību starp uzņēmumu līdzšinējo darbību un turpmākajiem investīciju plāniem. No tiem, kuru darbība kopš 2022. gada pieaugusi, vairāk ieguldīt plāno divas trešdaļas, bet no uzņēmumiem, kuru darbība samazinājusies, – tikai 17 %. Taču līdztekus investoru līdzšinējai pieredzei būtisks ir arī jautājums, kā veicināt turpmāku ieguldījumu pieaugumu Latvijas ekonomikā.
“Es domāju, ka ārvalstu investīcijas mums ir ļoti nepieciešamas un droši vien jebkādas Eiropas valstu investīcijas mums ļoti noderētu.
Man liekas, ka tas, ko mēs esam pētījuši no bankas puses, skatoties, kā attīstās uzņēmējdarbība, – mēs ļoti atbalstītu to situāciju, ja mēs ļautu lielajiem uzņēmumiem augt vēl lielākiem,” sacīja SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Zviedrijas kapitāls Latvijā ieguldīts daudzās nozarēs, tostarp transportā. Viens no šeit strādājošajiem uzņēmumiem ir prāmju operators “Stena Line”, kas plāno arī turpmākas investīcijas.
“Pamatā visam ir komercija. Tomēr ir jāsaprot, ka komersantam pamatuzdevums ir pelnīt naudu. Ja mēs redzam nākotnes potenciālu, ja mēs tajā pašā ilgtermiņā 10 gadus uz priekšu redzam, ka kaut kādā virzienā varētu pelnīt vairāk, tad mēs investējam,” skaidroja “Stena Line” kravu pārvadājumu komercdirektors Vladimirs Ščavinskis.
Kopumā Zviedrijas kompānijas uzņēmējdarbības vidi visās trīs Baltijas valstīs vērtē labāk nekā pirms pieciem gadiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji kā būtiskākos izaicinājumus izceļ kvalificētu darbinieku trūkumu un nepieciešamību pēc stabilākiem, prognozējamākiem noteikumiem.
