Bērnunama «Avots» gadījums izgaismo atšķirīgo bērnu aprūpes finansējumu; pašvaldība pārmetumiem nepiekrīt (papildināts)

ĪSUMĀ:

Otrdien, 22. septembrī, tiesībsardze Karina Palkova otrreiz apmeklēja bērnunamu “Avots”. Tiesībsarga birojs centrā jau iepriekš bija ieradies neplānotā pārbaudē.

Pēc LSM Latgales redakcijas vizītes secināms, ka no ārpuses centrs “Avots” neatstāj vizuāli nepievilcīgas vietas iespaidu. Telpas ir izremontētas, tīras un iekārtotas ģimeniskai videi. Pašlaik te dzīvo 20 bērni – gan no Augšdaugavas novada, gan Rīgas, Ropažu un Bauskas novada.

Foto: Aleksejs Dunda / LSM Latgales redakcijaSociālā atbalsta un aprūpes centrs “Avots”

Tomēr aiz sakārtotās vides atklājušās problēmas, kas skar bērnu ikdienas pamatvajadzības. Centra vadītāja Lilita Gasjaņeca uzsvēra, ka ēdināšana tiek organizēta atbilstoši prasībām. Bērni no 14 gadu vecuma saņem kabatas naudu pārtikai, tāpēc ledusskapis jauniešu mājā ir pilns.

Savukārt jaunākus bērnus ēdina centralizēti – četrreiz dienā pēc Ministru kabineta noteikumiem izstrādātas ēdienkartes. Kabatas naudas pārtikai šiem bērniem nav, tāpēc ledusskapī nav ko glabāt.

“Ar ēdināšanu viss vispār ir ļoti vienkārši. Mums ir normas, kurām vajag pieturēties,” norādīja Gasjaņeca.

Tieši tukša ledusskapja attēlu iepriekšējā dienā sociālajos medijos publicēja tiesībsardze Karina Palkova. 

“Protams, var dažādi skaidrot, kāpēc ledusskapis ir tukšs. Kāpēc bērnam ir atļauts ēst tikai viņam noteiktajā laikā, bet ārpus noteiktā laika bērnam nav piekļuves ēdienam?Iespējams, ir kādi izskaidrojumi, bet no bērna viedokļa raugoties, mums taču mājās ledusskapis nav slēgts. Mums taču mājās ledusskapis nav tukšs, un mēs arī pēc sešiem varam atvērt ledusskapi, paņemt, uztaisīt maizīti, apēst ābolu un tā tālāk,” norādīja Palkova.

Savukārt pašvaldība skaidroja – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasību dēļ ledusskapjos drīkstot glabāt tikai neapēsto maltīti vai par bērnu personīgajiem līdzekļiem nopirkto.

Kopīgai gatavošanai paredzētie produkti atrodoties citviet.

“Augšdaugavas novadā produkti tiek uzskaitīti – tikai produktu cena. Elektrība produktu sagatavošanai, iekārtu nolietojums, pavāri netiek ieskaitīti ēdināšanas cenā, tāpēc nevar pateikt A, nepasakot B, C un D. Un tad, kad pieliek klāt visus izdevumus, sanāk, ka varētu būt brīžiem dārgāk nekā kādā Rīgas bērnudārzā vai citā konkrētā iestādē, jo ir jāpaņem visi izdevumi uz tiem bērniem, kas atrodas konkrētajā iestādē,” norādīja Augšdaugavas novada izpilddirektores Pēteris Dzalbe (Daugavpils novada partija).

Arī centra vadītāja atzinusi, ka iestādes iepirkumu sistēma ierobežo iespēju kopā ar bērniem brīvi izvēlēties produktus.

“Es piekrītu tam – ja būtu vairāk, būtu labāk. Mēs varam izmantot tikai tos veikalus, kuri mums ir, kas strādā ar elektroniskajām pavadzīmēm. Ja ir līgums ar pašvaldību, tātad tur mēs varam iepirkties,” turpināja Gasjaņeca.

 

Foto: Aleksejs Dunda / LSM Latgales redakcijaSociālā atbalsta un aprūpes centrs “Avots”

Tiesībsardze Karina Palkova norādīja, ka kopš iepriekšējās neplānotās pārbaudes situācija bērnunamā būtiski nav uzlabojusies. Tāpat viņa izteikusies, ka iestāde vairāk līdzinās ieslodzījuma vietai, nevis bērnu aprūpes centram.

Īpaši nepietiekams esot finansējums apģērbam un apaviem – vienam bērnam paredzēti 198 eiro gadā. 

“Līdz ar to arī iestādes vadītājas atzinums ir – akūti nepieciešams palielināt šo budžetu drēbēm. Tas pats attiecas arī uz ēdienu, jo arī pati vadītāja ir atzinusi, ka būtu vēlams, ja būtu brīvi līdzekļi, lai varētu brīvi iegādāties kopā ar bērniem augļus, dārzeņus, kas ir ārpus iepirkuma,” skaidroja Palkova.

Tiesībsardze arī norādīja uz nepietiekamu latviešu valodas lietošanu iestādē un bērnu teikto, ka viņi ne vienmēr saņem nepieciešamos medikamentus.

Savukārt Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe uzskatīja, ka sociālo problēmu risināšanā vairāk jāiesaistās valstij.

“Tā ir valsts lielākā problēma. Mēs kā pašvaldības – cik esam spējīgas, tik arī to risinām,” atzina Dzalbe.

Konkrēti lēmumi par papildu finansējumu vēl nav pieņemti. Tiesībsardze uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kura institūcija maksā, galvenais ir panākt, lai bērnu ikdienas vajadzības tiktu nodrošinātas pilnvērtīgi.

Vienotas finansējuma kārtības nav

Tiesībsardzes Karīnas Palkovas pievērstā uzmanība šim gadījumam raisījusi arī jautājumu par to, vai visā valstī ir noteikta vienota kārtība, cik naudas būtu jāatvēl to bērnu uzturēšanai, kas palikuši bez vecāku aprūpes. 

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš norādīja, ka ir noteikumi, kuri paredz, kas šāda veida aprūpes centriem ir jānodrošina. Piemēram, ēdināšanai jāatbilst Veselības ministrijas izstrādātajām uzturvērtības prasībām. 

Bet noteikumi neparedz, cik daudz finansējuma jāatvēl ēdināšanai vai citām bērnu vajadzībām. Turklāt daļai prasību, kas izvirzīta sociālajai aprūpei, ir tikai ieteikuma raksturs. Valsts sociālās aprūpes iestādēm tās ir jāievēro, bet pašvaldību iestādes var darīt, kā vēlas.

“Tieša valstiska regulējuma nav, jo likumā “Par pašvaldībām” šie sociālie pakalpojumi ir noteikti kā pašvaldību autonomā funkcija. Tātad tas nozīmē to, ka tas ir pašvaldības budžets un pašvaldība plāno šos nepieciešamos sociālos pakalpojumus,” skaidroja Dūdiņš.

Ministrijā arī apkopo statistiku par tēriņiem bērnu aprūpei un uzturēšanai šajās iestādēs. 

No apkopotajiem datiem redzams, ka summas ir ļoti atšķirīgas: no 1600 eiro mēnesī līdz pat gandrīz 5000 eiro vienam bērnam.

Šīs summas iekļauj ne tikai uzturu un apģērbu, bet arī darbinieku algas, kas bieži vien veido lielākās izmaksas. Vidēji valstī šis pakalpojums izmaksā ap 2500 eiro mēnesī vienam bērnam.

Arī ēdināšanas izmaksas būtiski atšķiras

Savukārt ēdināšanas izmaksām mazākā summa ir 3, 43 eiro dienā, bet lielākā – gandrīz deviņi eiro. Vidēji tie ir seši eiro dienā. Vienotas kārtības, lai mazinātu izmaksu nevienlīdzību, pagaidām nav.

“Te ir daudz šādu smalku nianšu. Kaut kādu vienu konkrētu ciparu ir praktiski neiespējami pateikt. Mums kā Labklājības ministrijai galvenais kritērijs ir bērnu labbūtība un bērna labākās intereses, un bieži vien to pat par naudu ir ļoti grūti izmērīt,” turpināja Dūdiņš.

Valsts sociālās aprūpes centros ēdina par nepilniem četriem līdz sešiem eiro dienā atkarībā no iestādes un arī bērna veselība stāvokļa. Tā kā visapdzīvotākā pašvaldība ir Rīga, tur ir visvairāk bez vecāku aprūpes palikušo.

Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons skaidroja, ka galvaspilsētā tieši šomēnes aktualizēti un pieņemti noteikumi bez vecāku aprūpes palikušo bērnu un jauniešu nodrošināšanā. Pašvaldībā par viņiem rūpējas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrs, kurā bērniem ir iespēja uzturēties ģimenes modeļa grupā. Tas nozīmē, ka viņi dzīvo dzīvoklī, kur audzinātāja ir kā mamma.

Katra šāda bērnam uzturam tiek atvēlēti no astoņiem līdz deviņiem eiro dienā.

Produktu iegāde un gatavošana šajās grupās notiek ģimenei pietuvinātos apstākļos – kopā iet iepirkties, izvēlas produktus un gatavo.

Savukārt jaunieši var uzturēties jauniešu mājā, kur apgūst patstāvīgas dzīves iemaņas un paši organizē ēšanu arī par deviņiem eiro dienā. Svētkos papildus piešķir trīs eiro, bet dzimšanas un vārda dienu svinēšanai līdz 25 eiro.

Savukārt apavu un apģērba iegādei līdz 13 gadu vecumam piešķir līdz 400 eiro gadā, pēc šī vecuma – līdz 500 eiro gadā. Ja gaidāms skolas izlaidums, tad papildus vēl līdz 150 eiro, ja bērnudārza izlaidums – līdz 30 eiro.

Tāpat bērniem un jauniešiem ir arī ikmēneša kabatas nauda 29 eiro vērtībā, 15 eiro mobilo sakaru nodrošināšanai, frizierim var tērēt līdz pat 200 eiro gadā, bet redzes korekcijas līdzekļiem līdz 100 eiro.

Pašvaldība piešķir finansējumu arī citām vajadzībām, piemēram, mācību līdzekļu iegādei, kā arī kultūras un izklaides pasākumiem.

Rīgā atbalstu plāno palielināt

Nākamgad plāno par diviem eiro dienā celt ēdināšanas izmaksas, pieliekot vēl 100 eiro apavu un apģērbu iegādei un piešķirot bērniem piecus eiro vērtas dāvanu kartes dažādos svētkos.

Patlaban Rīgā ārpusģimenes aprūpē ir 143 bērni. Savukārt valstī kopumā šādu bērnu ir 480. 

 Statistika nemitīgi mainās un tajā nav iekļauti bērni, kuri dzīvo audžuģimenēs. Kopumā Latvijā ir 15 bērnu ilgstošās aprūpes institūcijas.

KONTEKSTS:

Tiesībsardze Karina Palkova kādā bērnunamā Latgalē konstatējusi būtiskus bērnu tiesību pārkāpumus, tajā skaitā nepietiekamu uzturu un finansējumu bērnu vajadzībām.

Tiesībsardze sociālās saziņas vietnē “Facebook” raksta, ka šajā aprūpes centrā vienam bērnam visa gada vajadzībām paredzēti mazāk nekā 200 eiro. Par šo summu jāiegādājas apģērbs un apavi visām sezonām un citas ikdienā nepieciešamās lietas. Palkova atzīst, ka līdz šim tā ir mazākā budžetā atvēlētā summa, kas konstatēta Tiesībsarga biroja pārbaudēs apmeklētajās ārpusģimenes aprūpes iestādēs.

Augšdaugavas novada pašvaldības vadība pārmetumus noraida, uzskatot, ka tiesībsardzes paziņojumi nav ētiski, jo ir priekšvēlēšanu laiks, un tos var izmantot politiski.