Satiksmes plūsma Vanšu tilta remonta laikā satrauc uzņēmējus un Mārupes pašvaldību

ĪSUMĀ: 

2028. gads satiksmes ziņā būs ļoti sarežģīts 

Vanšu tilta liktenis satrauc daudzus, jo to darba dienās šķērso līdz pat 60 tūkstošiem transportlīdzekļu, ap 760 “Rīgas satiksmes” autobusu un trolejbusu, un vēl daudzi gājēji un velobraucēji, kuru skaits nav zināms. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve un Ķīpsalas starptautiskā izstāžu centra ģenerāldirektora vietniece Ilze Stebera komisijas sēdē sacīja, ka visgrūtāk ar satiksmi klāsies 2028. gadā, kad vasarā notiks lielie Dziesmu un deju svētki un kad Rīgā sabrauks desmitiem tūkstošu dalībnieku un tūkstošiem skatītāju. Savukārt gada otrajā pusē Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, un augsta līmeņa pasākumi notiks, piemēram, Nacionālajā bibliotēkā un citviet Rīgā. 

Stebera atzinīgi vērtēja to, ka uz Vanšu tilta remonta laiku sabiedrībai būs pieejams pagaidu tilts, bet darba devējiem nav skaidrs, kādi būs pievedceļi, kā varēs tikt uz tilta, kas notiks ar satiksmi citviet Rīgā, jo daļa plūsmas tiks novirzīta pa Akmens tiltu un Salu tiltu. 

Pašvaldība atzina, ka 2028. gads satiksmes ziņā būs ļoti sarežģīts, bet skaidras atbildes, kā organizēs satiksmi, sēdē neizskanēja. Tiesa, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) teica, ka pie satiksmes jautājumiem viņi strādā. 

Mārupes pašvaldība gaida skaidru plānu 

Skaidru plānu no Rīgas gaida Mārupes pašvaldība, kas atgādina, ka pirms pāris gadiem Rīgā, Bieriņos, slēdzot Altonavas ielas pārvada satiksmi bija ļoti smaga un jo īpaši to izjuta Mārupes iedzīvotāji. 

Mārupes domes vadība norādīja, ka par mobilitātes jautājumiem Vanšu tilta apkārtnē ir jārunā ne tikai Rīgai, bet kopumā visai valstij, kurai, iespējams, būtu jāiegulda nauda pagaidu tilta izbūvē. 

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis (“Latvijas attīstībai”) sacīja: “Redzam sastrēgumus tur, kur nekad dzīvē nav bijuši. Un, protams, apzinoties to, kāda situācija varētu rasties brīdī, kad tiks slēgts Vanšu tilts, pat bail iedomāties, kas notiks.” 

Sēdes laikā Rīgas domes atbildīgā departamenta direktors izklāstīja plānu, rīcību un pašlaik izlemto. Tāpat runāts, kā būvniecības laikā nodrošināt pietiekami raitu satiksmi. Tika izteikti dažādi risinājumi – piemēram, nodrošināt prāmju satiksmi, pontona tiltu, palielināt ielu caurlaidības spējas. Mobilitātes jautājumu risināšanā iesaistīt arī vilcienu satiksmi. Runāts arī par Rīgas pašvaldības lemto un vakar izziņoto variantu par pagaidu tiltu. 

Pagaidām nav skaidrības par tilta finansēšanu 

Vairāk nekā divu stundu garajā komisijas sēdē jautājums par pagaidu tilta finanšu avotu arī palika atvērts. Rīgas domes vadība teica, ka viņi runās ar valdības pārstāvjiem. Premjerministra Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) birojā Latvijas Radio sacīja, lai Rīgas dome jautājumus vispirms izrunā ar ministrijām. Kad būs konkrēts plāns, tad premjers būs gatavs tikties ar Rīgas mēru. 

Savukārt Finanšu ministrijā atbildēja, ka pagaidu tilta naudas lietas ar Rīgas domi pārrunās pēc vairākām nedēļām. 

Pēc divu stundu garām diskusijām komisija lēma pašvaldību aicināt pagaidu tiltu pār Daugavu atvērt pirms Vanšu tilta slēgšanas, kā arī ņemot vērā, ka pārbūves laikā paredzēti vairāki lieli pasākumi, būvniecību veikt tehniski pamatoti. 

Vai pagaidu tiltu ir reāli uzbūvēt gada laikā? 

Rīgas pašvaldība norādīja, ka pagaidu tiltu pār Daugavu uzbūvēt gada laikā būs ļoti grūts uzdevums, bet pie noteiktiem nosacījumiem to var izpildīt. 

“Latvijas Valsts ceļu” vadītājs Mārtiņš Lazdovskis pauda, ka viņi jau iepriekš pasūtīja 360 metrus garu vienas joslas pagaidu tiltu, ko pilnībā piegādās līdz 2029. gadam. Patlaban “Latvijas Valsts ceļiem” ir 180 metru garš jauns pagaidu tilts, bet Rīgai vajag teju puskilometru garu, tāpēc “Latvijas Valsts ceļi” atbalsta Rīgas domes ieceri pagaidu tiltu nopirkt. Savukārt vecos pagaidu tiltus, kas ir valsts materiālajās rezervēs, bet kuriem esot 30 un pat 50 gadi, Lazdovskis neiesaka izmantot. 

Tiesa, Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes eksperts Oskars Irbītis piedāvā pagaidu tiltu nebūvēt, bet, iespējams, tos 20 miljonus eiro veltīt satiksmes uzlabošanai citviet Rīgā, piemēram, uzlabot plūsmu Brīvības gatves un Gustava Zemgala gatves krustojumā pie VEF Kultūras pils. 

Irbītis sacīja: “Varbūt būs lielākas neērtības, bet, ja mēs būsim veiksmīgi atrisinājuši šos apvedceļus, maģistrālās plūsmas koncentrējuši uz ielām, kur mēs nevis mierinām satiksmi, bet gluži pretēji, uz remonta laiku mēs dabūtu maksimālu plūsmu, piemēram, gājēju pārejas vairāk organizētu ar luksoforiem, lai tas iespaids uz auto plūsmu būtu mazāks, tad pēc iespējas īsākā laikā varbūt mums izdotos saremontēt Vanšu tiltu un pēc tam jau atgriezties gan pie satiksmes mierināšanas, gan pie plūsmas novirzīšanas prom no centra.” 

“Bet būsim reālisti – Daugava un dzelzceļa šķērsojumi ir Rīgas problēma. Vai tiešām mums izdosies ar kaut kādiem pagaidu tiltiem to visu atrisināt, it sevišķi ļoti dārgiem pagaidu tiltiem? Mani nedaudz tomēr māc šaubas,” sacīja Irbītis. 

KONTEKSTS:

Vanšu tilta būvniecības darbus plānots sākt 2027. gada rudenī. To darīs piegādātāju apvienība “Vanšu tilts” par teju 70 miljoniem eiro. Pagaidu tilta variants prasīs vēl papildus aptuveni 20 miljonus eiro. Pašlaik gan vēl nav skaidrs, kurš un kādā apmērā to varētu finansēt.

Iepriekš Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) izteicās, ka Vanšu tiltu Rīgā 2027. gadā nāksies slēgt, ja netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija.