ĪSUMĀ:
Plānu IeM izstrādāja, balstoties uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu un tajā iekļautajiem ieteikumiem. Migrācijas politikas attīstības ziņojuma izstrāde bija arī viens no Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) valdības rīcības plāna uzdevumiem.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, ko savulaik vadīja pašreizējais iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), secināja, ka līdzšinējā migrācijas pārvaldības sistēma nenodrošina pietiekami koordinētu un efektīvu trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības kontroli. Komisija norādīja, ka cīņa pret nelegālo migrāciju ir jāpastiprina nacionālās un sabiedriskās drošības dēļ, un izstrādāja arī vairākus ieteikumus situācijas uzlabošanai.
Plāna virzība iepriekš izraisīja asas domstarpības koalīcijā, un saskaņojumu trūkuma dēļ dokumentu izņēma no valdības darba kārtības. Pēc atkārtotām konsultācijām koalīcijas partneri tā virzību tomēr atbalstīja.
IeM ziņojumā norādījusi, ka daļa no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumiem jau ir īstenota, piemēram, Saeimai šī gada augustā pieņemot Imigrācijas likumu.
Ko paredz imigrācijas ierobežošanas plāns
Viens no plāna būtiskākajiem uzdevumiem ir līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu ieceļošanai.
IeM norādījusi, ka šādas ikgadējās imigrācijas kvotas jau ir Igaunijā – ārzemnieku skaits, kas gadā var apmesties uz dzīvi Igaunijā, nedrīkst pārsniegt 0,1 % no pastāvīgo iedzīvotāju skaita. Savukārt Lietuvā ar nodarbinātības kvotu tiek regulēta trešo valstu pilsoņu darba migrācija, un kvotu sistēma dažādos veidos pastāv arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Itālijā, Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Nīderlandē, norādījusi IeM.
Iecerēts arī daļai termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju noteikt regulāru klātienes reģistrāciju, slēgt uzturēšanās atļauju programmas apmaiņā pret investīcijām un ierobežot pašnodarbinātību.
Augstskolās plānots noteikt ārvalstu studentu īpatsvara griestus, kā arī uzlikt pienākumu izvirzīt augstas uzņemšanas prasības trešo valstu studentiem. Par būtiskiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar ārvalstu studentu uzņemšanu, izglītības iestādei varētu anulēt akreditāciju. Atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz stingrāk kontrolēt trešo valstu pilsoņu studiju apmeklējumu. Valdība arī jau atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz stingrāk kontrolēt trešo valstu pilsoņu studiju apmeklējumu.
Iekšlietu ministrijas imigrācijas ierobežošanas plāns
Līdztekus imigrācijas ierobežošanai IeM plāns arī paredz izstrādāt atbalsta programmas latviešu diasporas studentu motivēšanai studēt Latvijā.
Plānotas arī izmaiņas satiksmes jomā – darbam transporta un loģistikas uzņēmumos uzaicināto trešo valstu autovadītājiem būtu jānokārto prasmju pārbaude.
Gadījumā, ja autovadītāja tiesības nepieciešamas darbam Eiropas Savienības (ES) teritorijā, trešo valstu pilsonim vajadzētu iegūt autovadītāja tiesības ES.
Savukārt platformu uzņēmumiem plāno uzlikt par pienākumu sniegt ziņas par ārvalstnieku faktisko darba laiku. Paredzēts arī noteikt liegumu negodprātīgajiem uzņēmējiem turpmāk uzaicināt ārzemniekus ar tiesībām uz nodarbinātību.
Vairākumam ieceru vēl jāizstrādā grozījumi likumos.
Vairākas institūcijas ziņojumu joprojām nebija apstiprinājušas
Tiesa, valdība IeM ziņojumu atbalstīja par spīti tam, ka tas nebija saskaņots ar vairākām ministrijām un institūcijām.
Finanšu ministrijai (FM) bija iebildumi, ka IeM plāns paredz FM kopā ar Labklājības ministriju (LM) Eiropas Savienības līmenī panākt, ka pašvaldību sociālajām iestādēm ir piekļuve trešo valstu imigrantu kontiem.
Finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) norādīja, ka “šobrīd tāda piekļuve ir vienīgi kādas izmeklēšanas ietvaros, griežoties pie valsts un atsevišķiem subjektiem”.
Dombrava atzina, ka atsevišķus plāna punktus būs sarežģīti īstenot īsā laika periodā, tomēr esot migrantu grupas, kuras sociālajiem pabalstiem piesakās pat trīs valstīs. Viņš norādīja, ka Latvijas puse var rosināt diskusiju par iespēju dažādu valstu sociālajiem dienestiem savstarpēji apmainīties ar pieejamo informāciju.
Kučinskis tomēr pauda skepsi, sakot, ka nespēj iedomāties, ka pašvaldība prasītu piekļuvi citu personu bankas kontiem.
Arī labklājības ministra pienākumu izpildītājs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka LM informatīvo ziņojumu nav saskaņojusi. Viņš norādīja, ka Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra nav izmeklēšanas kantoris. Tāpat ministrs nepiekrita iecerei Valsts darba inspekcijai monitorēt darba sludinājumus ārpus Latvijas teritorijai. Dombrava norādīja, ka IeM ir gatava palīdzēt Valsts darba inspekcijai ar mākslīgā intelekta risinājumiem, lai identificētu komersantus, kuri, pārkāpjot Darba likuma prasības, mēģina rekrutēt šīs personas.
Uzņēmēji aicina vispirms apzināt lēmumu sekas
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs aicināja uzlabot priekšlikumus, norādot, ka valstī vispirms ir vajadzīga ārvalstu darbaspēka piesaistes politika, kā arī jāuzlabo datu apmaiņa starp institūcijām.
Gorkšs norādīja, ka šāda migrācijas politika ir jāizstrādā, lai ar priekšlikumiem nenonāktu pretrunās, piemēram, nosakot trešo valstu pilsoņiem reģistrēties klātienē Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē, kur jau tā trūkst kapacitātes.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris norādīja, ka IeM ziņojumā ir vismaz 20 konceptuāli priekšlikumi, kas nav esošās politikas tehniski precizējumi, bet gan priekšlikumi, kas būtiski ietekmētu uzņēmējdarbības vidi.
Lielpēteris pauda, ka informatīvajos ziņojumos šādus konceptuālus lēmumus nevajadzētu ietvert, un valdība, ziņojumu atbalstot, parāda, ka gatavojas šos priekšlikumus ietvert arī normatīvajos aktos.
LTRK valdes loceklis mudināja vispirms apzināt lēmumu sekas, nevis pēc to pieņemšanas rēķināt, ko tie izmaksās Latvijas tautsaimniecībai.
Savukārt premjers Andris Kulbergs (“Apvienotai saraksts”) uzsvēra, ka, atbalstot IeM ziņojumu, nekas vēl nav atrisināts. Pēc tam vēl sekos plānu realizēšana.
KONTEKSTS:
Iekšlietu ministrija ir pārstrādājusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala secinājumus rīcības plānā, kurā paredzēti pasākumi imigrācijas problēmu cēloņu risināšanai. Tajā ietverti vairāk nekā 70 pasākumi, tostarp kvotu noteikšana trešo valstu pilsoņiem, stingrāka darba un studiju migrācijas kontrole, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanas pārskatīšana.
Par plānu valdībā bija paredzēts lemt 1. septembrī, taču koalīcijas partneri 31. augustā par to nevienojās un dokumentu valdības darba kārtībā neiekļāva. Vēlāk vairāki Nacionālās apvienības politiķi sociālajos medijos paziņoja, ka partneri imigrācijas ierobežošanu bremzējot. Uz to asi reaģēja premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”.
