Alūksnes novadā, bijušajā Zaicevas lidlaukā, pašlaik uzkrājas simtiem dzelzsbetona šķēršļu. No turienes tos pakāpeniski vedīs tuvāk valsts robežai.
“Šos šķēršļus uzstāda atklātās teritorijās, kas citādi būtu viegli pārvaramas ar kāpurķēžu un riteņu tehniku. Kombinējot “pūķa zobu” rindas ar prettanku grāvi, pretinieka tehnika to fiziski nevar pārvarēt bez speciālas inženiertehnikas,” stāstīja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Inženieru rotas pārstāvis, seržants Ādolfs Grīns.
Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kopā ir vairāk nekā 450 kilometru gara, taču betona šķēršļus nav paredzēts izvietot nepārtraukti visā tās garumā. Tos koncentrē vietās, kur apvidus ļautu pārvietoties smagajai tehnikai. Šķēršļu ražošana sākta jau augustā, bet kopš septembra pierobežā aktīvi rok prettanku grāvjus un izvieto “pūķa zobus”.
“Kopumā nepieciešams saražot 13 tūkstošus “pūķa zobu”, un šobrīd no tiem jau saražoti 7,5 tūkstoši. Vidēji ik pēc pusotras minūtes tiek saražots un piegādāts viens “pūķa zobs”. Balvu novadā šobrīd esam visaktīvākajā darba fāzē – tur jau izrakti aptuveni divi kilometri grāvju un izvietots aptuveni kilometrs “pūķa zobu”,” skaidroja VNĪ ārvalstu un robežu projektu daļas vadītāja Dace Plotniece.
Turklāt aizsardzības infrastruktūra paredzēta ne tikai pie pašas robežas – atsevišķi mobilitātes un pretmobilitātes risinājumi var tikt veidoti arī dziļāk valsts teritorijā. Tam nepieciešama arī pašvaldību un privātā zeme.
“Izmantosim arī privātīpašumā esošās zemes, taču tam ir noteikta kārtība. Īpašnieks par to tiek savlaicīgi informēts, ka mēs izmantosim viņa zemi un pa to pārvietosimies. Tiek saņemti nepieciešamie saskaņojumi. Tāpat ir noteikta kārtība, kā tiek fiksēts iespējamais kaitējums vai postījumi, kas rodas, pārvietojoties pa īpašumu un veicot nepieciešamos darbus. Pirms darbu sākšanas tiek fiksēts zemes un īpašuma stāvoklis, un tas tiek darīts arī īpašnieka klātbūtnē. Pēc darbu pabeigšanas tiek novērtēts, vai ir radušies kādi postījumi. Ja tādi ir konstatēti, īpašniekam tiek izmaksāta kompensācija,” sacīja NBS Apvienotā štāba priekšnieks pulkvedis Andris Rieksts.
Visam austrumu robežas militārās stiprināšanas plānam piecu gadu periodā paredzēti 303 miljoni eiro. Finansējums sadalīts piecos galvenajos virzienos – fiziskajiem pretmobilitātes šķēršļiem, mīnām un mīnēšanas sistēmām, artilērijas jeb netiešās uguns spējām, sensoriem un novērošanai, kā arī Valsts robežsardzes spēju stiprināšanai.
