Sarunas ceļvedis:
► Raidierakstu “LSMnīca” var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – “Spotify” un “Apple Podcasts”, kā arī portālā LSM.lv un portāla “Youtube” kontā.
“Formā!”
Raidieraksta “LSMnīca” ciklu “Formā!” veido vecākie zemessargi Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv.
“Drone House”: no hobija līdz valsts aizsardzībai
Ideja par dronu apmācību zemessargu domubiedru vidū radās 2020. gadā – vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad bezpilota lidaparāti vēl nebija kļuvuši par karadarbības ikdienu.
“Tas bija laiks, kad augstākā vadība teica: varbūt nevajadzētu armijā ievazāt rotaļlietas. Redzot, kā notiek iepirkumi, mācību programmas un viss pārējais, kaujas spējas dronu ziņā mēs varētu sasniegt optimistiski pēc 250 gadiem. Un tad mēs sapratām – tā vairs nevar,” atceras Silenieks.
Tā tapa biedrība “Drone Force – Europe”, bet vēlāk – “Drone House”. Šobrīd tas ir lielākais dronu mācību centrs Baltijā, un tā darbība aptver gan praktisku lidošanu, gan tehnoloģiju izpratni un to pielietojumu dažādās situācijās.
“Drone House” sadarbojas ar Zemessardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policiju, izglītības iestādēm un uzņēmumiem.
“Tie, kas to saprot, saka: līdzvērtīgs objekts Latvijā nepastāv. Un es ar viņiem nestrīdos,” saka Silenieks.
Vienlaikus dronu prasmes noder ne tikai militārajā jomā, bet arī civilajā aizsardzībā un uzņēmumu drošības plānošanā.
“Tas ir stāsts ne tikai par droniem. Piemēram, mums ir kaujas imitācijas simulators apdzīvotā vietā. Testējam uzņēmumu drošību – un ne tikai pret fizisku uzbrukumu – organizējot, piemēram, arī terorakta scenārijus. Protams, saskaņojot tos ar drošības iestādēm,” atklāj Silenieks.
Gan zināšanas, gan teroraktu imitācija
Bērniem līdz 16 gadu vecumam “Drone House” piedāvā bezmaksas nodarbības, lai iepazītu bezpilota lidaparātus un apgūtu pirmās lidošanas iemaņas. Savukārt militārajā jomā droni tiek apgūti konkrētu uzdevumu izpildei.
“Civilpersonas mēs šeit neapmācām,” uzsver raidieraksta “Formā!” viesis.
“Uzskats – tiklīdz man būs liels vēders un vairs nevarēšu paiet, varēšu iet pie dronu pilotiem, ir mīts. Nest dronus, baterijas, sprāgstvielas, sakaru iekārtas, ģeneratorus, lādēšanas stacijas, antenu mastus… Tur tas “nesējkamielis” ir vēl smagāk noslogots nekā parastais kājnieks. Turklāt par droniem ir diezgan daudz jāzina.”
Tehniskās zināšanas un prasme strādāt ar datiem ir tikpat nozīmīgas kā spēja vadīt pašu dronu.
Silenieks norāda, ka dronu komandu veido ne tikai pilots un navigators – tajā nepieciešams arī sakaru speciālists, attēlu analītiķis, tehniķis, programmētājs vai inženieris. Kādam ir jānodrošina arī tehniskais atbalsts, apkope un loģistika.
Vai Latvija ir dronu lielvalsts?
Latvijā vairāki uzņēmumi ražo bezpilota lidaparātus, veidojas to lietotāju kopiena un tiek attīstītas apmācību iespējas.
Taču vai ar to pietiek, lai Latviju sauktu par dronu lielvalsti?
“Drone House” vadītāja atbilde ir viennozīmīga – jā. “Pirmkārt, mēs ražojam dronus. Un, salīdzinot ar citām pasaules valstīm mazās Latvijas apjomus un cilvēku skaitu, kas māk ar tiem rīkoties, mēs esam dronu lielvalsts. Pavisam cits stāsts ir par elektronisko karadarbību, pretdronu sistēmām uz robežas un spēju šos lidaparātus dabūt lejā,” uzsver Silenieks.
Vēl viens Latvijas potenciāls ir dronu instruktoru skaits.
Taču nozares un tehnoloģiju attīstībai vajadzīgi ne tikai ražotāji un instruktori, bet arī programmētāji, elektronikas speciālisti un inženieri. Ja šo zināšanu trūkst, pat vismodernākais aprīkojums pats par sevi negarantē vēlamo rezultātu.
Nākotnes karš: roboti un zinātne
Krievijas sāktais karš Ukrainā parādījis, cik strauji bezpilota tehnoloģijas maina karadarbību. Droni tiek izmantoti izlūkošanai, mērķu atklāšanai un citu militāro uzdevumu izpildei.
Silenieka ieskatā – arī Latvijai jādomā, kā ar tehnoloģiju palīdzību kompensēt ierobežotos cilvēkresursus.
“Tāds vienkāršs salīdzinājums. Pretiniekam ir 100 cilvēku ar 100 droniem. Vai tu viens pats ar 100 droniem spēsi vienlaikus pretoties simt citiem? Atbilde – nē. Mums kā mazai valstij vispār nav jāizskata tāds virziens, kurā ejam “gaļa pret gaļu”. Mums ir pilnībā jāorientējas uz robotizāciju un automātiku, jāiegulda zinātnē un inženierijā. Lai mūsu vietā karo roboti,” uzsver Silenieks.
Klausies citas “Formā!” epizodes!
