Trauksme par to, ka vardarbības līmenis pret skolotājiem palielinās, celta jau ilgāku laiku. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā saka – saņemti daudzi iesniegumi, ka pedagogi savā darba vietā vairs nejūtas droši.
“Ar kādu priekšmetu met – vai tā būtu ūdens pudele, vai tās būtu šķēres. Ir, kad krēslus grūsta vai galdu grūž tā, ka tas nokrīt un ir bijis, ka ar krēslu pa kāju trāpa, ir bijis, ka ar rotaļlietu pirmsskolā iemet un brilles sasit,”
stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Šie nav skarbākie stāsti, saka arodbiedrības vadītāja, taču lielākā problēma: pedagogi, baidoties zaudēt darbu vai saskarties ar kolēģu un vecāku nosodījumu, par tiem neziņo.
“Ja mēs skolās, bērnudārzos to pieļausim, tad diemžēl daudz grūtāk būs tikt galā ar viņiem, tad, kad viņi jau būs pieauguši, To diemžēl, daudzi nesaprot – ne pašvaldība, ne bāriņtiesa, ne sociālie dienesti, ne labklājības ministrijas noteiktās institūcijas,” turpina Vanaga.
Pacietības vadzis lūzis Ventspilī. Tur Ventspils Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Svetlana Jakovicka aicina visus pilsētas pedagogus pievienoties iniciatīvai, kas paredz pašvaldībai izstrādāt juridisku atbalstu vardarbības un agresijas gadījumos.
“Piemēram, bērnam ir vecāki un vecākiem ir juristi, kas piemēram var aizstāvēt viņu pusi, bet skolotājs šajā situācijā paliek viens pats,” skaidro Jakovicka.
Pedagoģe rosina jaunu kārtību, jo līdzšinējie skolu uzvedības koriģēšanas algoritmi, viņasprāt, ir neefektīvi un lēni.
“Lai nav tā, ka mēs fiksējam žurnālos, mēs izsaucam sociālos pedagogus vai ar administrāciju tiekamies – vecākiem tas aizņem ļoti ilgu laiku. Kādi būtu tie tūlītējie risinājumi, ja notiek vārdu apmaiņa, apvaino vai apsaukā,” turpina Jakovicka.
Tikmēr vietvarā min – līdz šim nav saņemti nopietni signāli par nopietniem starpgadījumiem skolās. Arī par skolotājas iniciatīvu pašvaldībā nebija informēti.
“Runājam par pedagogu labbūtību, mēģinām aptauju kārtībā to noskaidrot ikgadēji, kā tad pedagogi jūtās, kāds atbalsts ir vajadzīgs, darbojas pedagogu atbalsta dienests, gan metodiskos, gan citos jautājumos,” norāda Ventspils domes Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Kristians Jancevičs.
Domē saka – pirmo atbalstu sniedz katras skolas administrācija, bet sarežģītākos gadījumos iespējams vērsties pašvaldībā, kā arī pedagogu arodbiedrībā. Arī Ventspils 4. vidusskolā min, ka, protams, bez starpgadījumiem neiztiek, bet tos tomēr izdodas atrisināt.
“Es saskatu, ka šeit vairāk tas ir politisks jautājums. Pašvaldībā, kur ir gan skolu vadītāji bijuši, gan arī atbalsta personāls. Pilsētā ir starpinstitucionālā grupa, kur arī šādus uzvedības jautājumus var risināt. Manuprāt, ir jau tas resurss, kurš pilnvērtīgi jāizmanto,” uzskata Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka.
Arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā piebilst, ka daudzas problēmas būtu iespējams novērst, ja realitātē tiktu pielietots viss, kas paredzēts normatīvajos aktos. Bet atsevišķus noteikumus Ventspils domē nav paredzēts veidot. Kas notiks, ja tiks savākti 300 pedagogu paraksti, šobrīd pašvaldībā atbildēt nevar.
