ĪSUMĀ:
Gorkšs bija viens no trīs kandidātiem, kuri konkursa finālā tika izraudzīti Valsts kancelejas direktora amatam. Konkursa noslēgumā komisijas locekļu un personālvadības speciālistu vērtējumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents Gorkšs tika ieteikts premjeram Andrim Kulbergam (“Apvienotais saraksts”) virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Nebijusi atbildība
Pirms valdības lēmuma Gorkšs pauda, ka savā dzīvē daudz stāvējis cilvēku priekšā, bet šajā reizē sajūt vēl nebijušu atbildību.
“Esot Latvijas Darba devēju konfederācijā, man ir bijusi privilēģija sadarboties ar daudziem no jums,
šīs sadarbības rezultātā radās vēlme strādāt publiskajā sektorā,”
viņš pauda.
Gorkšs apliecināja, ka
darbu Valsts kancelejas vadītāja amatā varēs sākt 16. novembrī,
kad būs pabeigtas līdzšinējās darba attiecības ar LDDK un Jūrmalas futbola skolu.
Izdevumu pārskatīšana visā valsts sektorā
Pēc valdības sēdes Kulbergs uzsvēra, ka viens no galvenajiem Gorkša uzdevumiem, stājoties amatā, būs vadīt funkciju pārskatīšanu valsts sektorā izdevumu mazināšana.
“Nebūs lineāras izdevumu mazināšanas par 5 vai 10 %, jo tam būtu īstermiņa efekts,” pauda premjers.
Premjers sagaida, ka Gorkšs Valsts kancelejas darbā ienesīs “jaunu skatījumu, drosmi un apņēmību īstenot nepieciešamās pārmaiņas, kas līdz šim ir pietrūcis”. Andris Kulbergs vēlas redzēt Valsts kanceleju kā spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz pieņemt lēmumus ātrāk un precīzāk. Kulberga ieskatā Gorkšam ir pieredze un spējas, lai šīs pārmaiņas ieviestu.
Valsts kancelejai jābūt koordinējošam elementam un virsuzraugam valdības darbā. Kapitālsabiedrību pārvaldībā jābūt jaunai pieejai un funkciju turpmākā digitalizācijā būtiska loma būs datu sinhronizācijā starp ministrijām.
“Sagaidu, ka Kaspars Gorkšs Valsts kancelejas darbā ienesīs jaunu skatījumu, drosmi un apņēmību īstenot nepieciešamās pārmaiņas, kā līdz šim ir pietrūcis. Mums ir vajadzīgs svaigs skats uz ierastajiem procesiem un drosme tos mainīt. Viņa līdzšinējā profesionālā pieredze un atšķirīgais skatījums būs vērtīgs ieguvums Valsts kancelejas turpmākajā attīstībā, jo ir svarīgi kritiski izvērtēt līdzšinējos darba procesus, meklēt efektīvākus risinājumus un stiprināt orientāciju uz konkrētiem rezultātiem. Es vēlos redzēt Valsts kanceleju kā spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz pieņemt lēmumus ātrāk un precīzāk. Uzskatu, ka Kasparam Gorkšam ir pieredze un spējas, lai šīs pārmaiņas ieviestu,” uzsvēra Kulbergs.
“Daudzi uzdod jautājumu – kā var sākt strādāt, nezinot valsts pārvaldi vai bez šīs pieredzes? Es personīgi uzskatu, ka tieši tas ir pluss. Tieši tur slēpjas pluss. Mums vajag cilvēku, kas paskatās uz lietām no malas, paskatās kritiski, kā tas līdz šim ir darīts un kā to vajadzētu darīt efektīvi,” viņš piebilda, vienlaikus norādot, ka Gorkšam amatā būs arī pārbaudes laiks.
Stājoties Valsts kancelejas direktora amatā, Gorkšs par savām prioritātēm izvirzījis atbalsta sniegšanu Ministru kabinetam kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā un to izpildes uzraudzībā, valsts budžeta izdevumu samazināšanu un līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī valsts pārvaldes darba kultūras maiņu, mainot fokusu no procesa uz rezultātu sasniegšanu.
“Valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas. Savā līdzšinējā darbā esmu vairākkārt pieredzējis, ka labas iniciatīvas netiek īstenotas neefektīvu procesu dēļ.
Vēlos izmantot savu profesionālo pieredzi, lai veicinātu efektīvāku valsts pārvaldes darbu, stiprinātu sadarbību starp institūcijām un palīdzētu panākt, ka pieņemtie lēmumi pārtop konkrētos rezultātos.
Valsts kancelejai jābūt spēcīgam valdības centram, kas palīdz līdzsvarot politiskās prioritātes ar sabiedrības interesēm. Esmu pārliecināts, ka, pārskatot līdzšinējos darba procesus un stiprinot atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, iespējams panākt būtiskus uzlabojumus darba efektivitātē un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātē,” teica Gorkšs.
Visaugstākā valsts ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto kokrūpnieku krimināllietu amatu atstāja bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Savukārt Kronberga priekštecis, ilggadējais kancelejas direktors Jānis Citskovskis, ir apsūdzētais tā sauktajā “speciālo lidojumu” krimināllietā.
Pieteicis pielaidi valsts noslēpumam
Nākamais Valsts kancelejas vadītājs Gorkšs ir pieteicies pielaidei darbam ar valsts noslēpumu, viņš apstiprināja preses konferencē pēc valdības sēdes.
Viņš komentēja, ka atlases komisijā, kas izvērtēja viņa atbilstību amatam, bija arī Valsts drošības dienesta vadība. Neesot zināms par kādiem šķēršļiem pielaides saņemšanai.
Kulbergs piebilda, ka pielaides saņemšanai vajadzēs laiku, taču līdz tam darbs notikšot līdzšinējā kārtībā.
Koalīcijas partneri pagājušajā nedēļā vēl neteica vienprātīgu galavārdu par Gorkša kandidatūru. “Jaunā Vienotība” pēc tikšanās ar viņu vēl nesniedza skaidru atbildi par atbalstu apstiprināšanai Valsts kancelejas vadītāja amatā. Tam gan vairs nebija izšķirošas nozīmes – pārējie koalīcijas partneri jau bija pauduši atbalstu viņa kandidatūras apstiprināšanai.
Plašāk arī nebija zināms, kāpēc tieši Gorkšs atzīts par labāko kandidātu. Izrādījās, ka atlases procesā spriestais ir ierobežotas pieejamības informācija.
KONTEKSTS:
Pašlaik Gorkšs ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors un kopš 2020. gada vada arī Jūrmalas Futbola skolu. Iepriekš viņš bijis Latvijas Futbola federācijas prezidents un strādājis citās sporta organizācijās. Latvijas Universitātē viņš ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē un maģistra grādu politikas zinātnē.
Visaugstākā ranga ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto “kokrūpnieku krimināllietu” amatu atstāja bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Pirmais – 29. maijā – izsludinātais konkurss noslēdzās bez rezultāta, vērtēšanas komisijai nevirzot nevienu no sešiem pretendentiem uz konkursa otro kārtu. Pēc nesekmīga konkursa Valsts kancelejas direktoru mēģināja atrast valsts pārvaldē bez atkārtota konkursa organizēšanas.
Premjeram Andrim Kulbergam (“Apvienotais saraksts”) neizdevās atrast piemērotu kandidātu ārpus konkursa.
Valsts kanceleja augusta pirmajā pusē izsludināja atkārtotu konkursu uz iestādes direktora amatu, šoreiz būtiski samazinot kritērijus. Iepriekš kandidātiem obligāti bija nepieciešams maģistra grāds, vēlams tiesību vai vadības zinātnē. Atkārtotajā konkursā pietiek ar augstāko akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, savukārt maģistra grāds noteikts tikai kā vēlams. Tāpat mazinātas prasības vadības pieredzei.
Atkārtotajā konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu tika saņemti 18 pieteikumi, pēdējā kārtā palika trīs pretendenti.
