ĪSUMĀ:
Deputāti grib noteikt medija struktūru
Divi deputāti iesnieguši priekšlikumus, kuros noteikts, ka nedrīkst apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas Ziņu dienestus.
Deputātes Ievas Brantes (“Apvienotais saraksts”) priekšlikums skan: “Sasniedzot sabiedriskā pasūtījuma mērķus un nodrošinot viedokļu daudzveidību, Latvijas Radio Ziņu dienests un Latvijas Televīzijas Ziņu dienests darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.”
Gandrīz identiski to noformulējusi deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”): “Latvijas Sabiedriskais medijs nodrošina, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu dienesti tiek saglabāti un darbojas kā atsevišķas, redakcionāli neatkarīgas un patstāvīgas ziņu un analītisko raidījumu redakcijas. Tām tiek nodrošināti atsevišķi redakcionālie resursi un struktūrvienību vadība, tādējādi nodrošinot viedokļu daudzveidību un profesionālu konkurenci.”
No 2025. gada Latvijā ir viens sabiedriskais medijs, kurā apvienoti Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Likums skaidri nosaka, ka Latvijas Sabiedriskais medijs ir brīvs no politiskās, ekonomiskās un citas ietekmes. Tas arī paredz valdes un galvenā redaktora kompetenci un neatkarību redakcionālo lēmumu pieņemšanā.
Likumā nav noteikts, vai ziņu dienesti būtu jāapvieno, atstājot to paša medija ziņā. Medija valde skaidrojusi, ka apvienošanās nozīmē administratīvu funkciju apvienošanu, kā arī redakcionālās sadarbības stiprināšanu, jaunu struktūrvienību izveidi, tehnoloģiju modernizāciju un kopīgu attīstības prioritāšu noteikšanu.
Gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), gan Eiropas Raidorganizāciju apvienība norādījusi, ka iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā nav pieļaujama.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība rosināja rast iespēju saglabāt sabiedrisko mediju mantojumu, vienlaikus aizsargājot LSM redakcionālo neatkarību. No tā izriet, ka valsts var noteikt mērķi saglabāt Latvijas Radio un LTV identitāti, bet tas, kā tieši medijs organizē redakcijas un satura veidošanu, ir LSM autonomijas jautājums. Ziņu dienesta struktūra ir daļa no medija iekšējās organizācijas.
LTV un Latvijas Radio zīmolus grib saglabāt bez iejaukšanās medija struktūrā
SEPLP jau iepriekš aicināja Saeimu atcelt likumprojekta steidzamību un iesniedza apspriešanai priekšlikumus, lai novērstu dažādi interpretējamus formulējumus. Padomes un LSM forumā vairākuma atbalstītie priekšlikumi paredz pienākumu Sabiedriskā medija radio un televīzijas programmu nosaukumos un to saīsinājumos lietot līdz abu mediju apvienošanai izmantotos vārdus, burtus un skaitļus. Tos paredzēts izmantot arī iekšējā un ārējā komunikācijā, digitālajās platformās un citviet, ievērojot to, ka tie nav patstāvīgu organizāciju nosaukumi.
Līdzīgus iebildumus paudis arī Saeimas Juridiskais birojs, aicinot svītrot daļu normu un piedāvājot jaunu redakciju pantam par vēsturisko identitāšu saglabāšanu. Tā paredz, ka LSM redakcionālajā darbā, programmu veidošanā, pakalpojumos un publiskajā komunikācijā saglabā un lieto vēsturiskos nosaukumus “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”, to saīsinājumus, logotipus un preču zīmes. No šīs prasības var atkāpties, veidojot jaunas programmas vai pakalpojumus.
Šādi Juridiskais birojs aizvieto normu, ka “Latvijas Sabiedriskais medijs nodrošina šo identitāšu saglabāšanu publiskajā komunikācijā, programmu izplatīšanā, redakcionālajā darbībā, digitālajās platformās un institucionālajā reprezentācijā un citās sabiedrības informēšanas formās”.
Deputāts Juris Viļums (“Apvienotais saraksts”) iesniedzis divus priekšlikumus, lūdzot izslēgt divus punktus. Vienā no priekšlikumiem deputāts rosina izslēgt no likuma pārejas noteikumiem, ka “Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par nacionāli nozīmīgu vēsturisko publisko institucionālo identitāšu statusu, tā piešķiršanas kritērijiem un aizsardzības mehānismiem”.
Eksperte: Priekšlikumi – politiska iejaukšanās neatkarīga medija darbā
Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un vadošā pētniece Anda Rožukalne portālam LSM.lv, vērtējot priekšlikumus, atzina: “Pat nevērtējot jautājuma par ziņu dienestiem būtību, tas ir vēl viens solis, kā tiek demonstrēts, ka politiski iespējams iejaukties neatkarīga medija stratēģiskajā darbā.”
“Pēc būtības tie ir pārmērīgas regulēšanas centieni, jo attiecas uz nozīmīgu LSM funkciju.
Šāds uzstādījums izskatās kā neproporcionāla iejaukšanās valdes un ziņu satura veidotāju kompetencē, proti, likums jau definē galvenos medija stratēģiskos mērķus. Ja LSM vadībai nav iespēju brīvi pieņemt lēmumus par labāko veidu, kā tos pildīt, tad LSM kļūst mazāk brīvs un pieaug risks, ka tiek ierobežota tā darbības neatkarība.,” vērtēja Rožukalne.
Eksperte vilka paralēles ar diviem līdzīgiem gadījumiem iepriekš. Pirmkārt, stingri nosakot krievu valodas satura struktūru Latvijas Sabiedriskajā medijā. “Arī tad deputāti nerēķinājās ar medija skatījumu un profesionāļu piedāvājumu,” viņa piebilda. Un, otrkārt, noraidot nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes kandidātu Jāni Siksni SEPLP locekļa amatam 2025. gadā.
“Regulāras likuma izmaiņas un jauni ierobežojumi ir viens no veidiem, kā demokrātiskās valstīs tiek mazināta sabiedrisko mediju neatkarība. Līdzīgi procesi notiek Lietuvā.
Diemžēl tie ved neliberālas demokrātijas virzienā un var samazināt sabiedrības uzticēšanos LSM, jo rada iemeslu apšaubīt tā neatkarību,” uzsvēra eksperte, norādot, ka virzīt nepietiekami apspriestas izmaiņas kopā ar citām ir slikta prakse.
KONTEKSTS:
Saeima 2024. gada 18. janvārī pieņēma izmaiņas likumā, paredzot, ka no 2025. gada 1. janvāra Latvijā ir viens sabiedriskais medijs, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.
Vairāk nekā 200 Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbinieku 2026. gada jūnija vidū lūdza valdi publiskajā telpā un vidē – gan uz ēkām un mikrofoniem, gan citviet – saglabāt vēsturiskos zīmolus “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio”. Tikmēr LSM valde norādīja, ka jaunais zīmols neaizstās LTV un LR ieguldījumu, bet apliecinās, ka LSM ir viena organizācija ar kopīgu misiju.
LSM valdes skaidrojumi neapmierināja vēstuli parakstījušos, tādēļ medija darbinieki vērsās pie atbildīgās Saeimas komisijas. Vēlāk LSM darbinieku un LSM valdes sarunās tika panākts kompromiss, vienojoties, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturiskie zīmolvārdi tiek saglabāti kā daļa no Latvijas Sabiedriskā medija jeb LSM kopējās identitātes, vienlaikus turpinot darbu pie zīmola stratēģijas pilnveides.
Tomēr vēl pirms šīm sarunām Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sagatavoja un komisijai nodeva savu ieceri par to, kā likumā nostiprināt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio zīmolus. Saeimas vairākums lēma turpināt virzīt ZZS ieceri skatīšanai par spīti tam, ka LSM valde un darbinieki jau bija vienojušies par kompromisu.
LSM valde ir prezentējusi un lēnām sāk ieviest jaunizveidotu zīmolu “LSM”, uzsverot, ka tas ir sabiedriskā medija “mātes zīmols”. Darbinieki, kuri parakstījuši vēstuli, uzskata, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nav vienkārša uzņēmuma identitāte, kuru var “apvienot”, “palikt zem LSM” vai pakāpeniski likvidēt.
