Zirgu sētas “Klajumi” saimnieks Viktors Piļščikovs par pieslēgšanos Baltkrievijas mobilo sakaru tīklam samaksājis nepilnus 20 eiro, lai gan valsts robežu nav šķērsojis. Pārklājuma problēmas viņa saimniecībā traucē pat novērošanas kameru darbību.
“Klajumos”, kur tūristiem piedāvā izjādes Daugavas lokos un nakšņošanu brīvdienu mājās, ar negaidītu pieslēgšanos Baltkrievijas tīkliem saskaras arī viesi. Saimnieki pie tā jau pieraduši, bet apmeklētājiem tas joprojām ir pārsteigums.
“Ekskursiju laikā esmu dzirdējusi, ka pēkšņi skan izsaucieni “Ooo, man baltkrievi pieslēdzās”.
Labāk, lai baltkrievi pieslēdzas mūsu torņiem, nekā mēs pie viņu,” teica zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece.
Mobilo sakaru operators “Bite” pēdējā pusgada laikā saņēmis aptuveni 75 klientu pieteikumus par automātisku pieslēgšanos ārvalstu tīkliem, atrodoties Latvijā.
“Ja konstatējam, ka papildu izmaksas radušās neatkarīgi no klienta gribas un apstākļos, kad ierīce automātiski pieslēgusies ārvalstu tīklam, klientam tiek piemērota atbilstoša kompensācija. Vidējā kompensētā summa šādos gadījumos pēdējo sešu mēnešu laikā bija aptuveni 12 eiro,” pastāstīja Bite Latvija” radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.
“Klajumu” saimniekiem problēmas rada ne tikai svešais tīkls. Neesošās zonas dēļ saimniecības novērošanas kameras mēdz palikt bez interneta. Viktors stāsta, ka sakaru pārklājums pēdējā gada laikā kļuvis tikai sliktāks.
“Ja tas notiktu vienreiz vai divreiz, vai pat piecreiz, nekas, bet mēs ar to saskaramies katru dienu, sevišķi vakara stundās.
Pa dienu vēl puslīdz, bet vakara stundās ļoti samazinās tīkla ātrums un pārklājums,” novērojis zirgu sētas “Klajumi” saimnieks.
Krāslavas novada pašvaldībā atzīst, – pie sakaru problēmām pierobežā vietējie jau pieraduši, ka Baltkrievijas operatoru signāls pārspēj pašmāju sakarus atsevišķās pierobežas vietās, kur Latvijas mobilo sakaru pārklājums ir vājš, bet ir vietas, kur pārklājuma nav vispār.
“Godīgi sakot, ir slikta zona. Vietām vispār nav un pieslēdzas Baltkrievijai,” atzina Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS). “Kad mums nebija arī elektrības, varēja braukt gar robežu un dzirdēt, ka baltkrievi saka: “B Латвии нет электричества, v Латвии нет электричества!” (Latvijā nav elektrības, Latvijā nav eletrības! – tulk no krievu val.).”
“Tele2” skaidro, ka pierobežā sakaru staciju raidīšanas jaudu ierobežo starpvalstu frekvenču koordinācijas prasības. Savukārt jaunu torņu izbūvei ne vienmēr pietiek ar operatoru iespējām.
“Runājot par pierobežu, mēs esam vērsušies gan Iekšlietu ministrijā, gan Aizsardzības ministrijā ar priekšlikumu ļaut izmantot arī valstij piederošo infrastruktūru jaunu sakaru objektu izveidei,” skaidroja “Latvijas Mobilā telefona” Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte.
Kamēr risinājumi sakaru pārklājuma uzlabošanai pierobežā vēl tiek meklēti, iedzīvotājiem pašiem jāuzmanās no negaidītām izmaksām. Operatoru ieteikums – telefonā manuāli izvēlēties Latvijas mobilo sakaru tīklu.
