Vēl turpinās Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas.
Par Smiltēna apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā otrdien nobalsoja 79 deputāti, bet pret – 15.
Uz šo amatu “Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši” bija izvirzījusi vēl vienu kandidātu – savu līderi Jūliju Stepaņenko. Par viņu nobalsoja tikai partijas biedri. Sešas vēlēšanu zīmes šajā balsojumā bija nederīgas, jo seši deputāti – Pēteris Dimants (“Apvienotais saraksts”), Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”), Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”), Līga Meņģelsone (“Apvienotais saraksts”), Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) – tās aizpildījuši nepareizi.
Sola rūpēties par disciplīnu Saeimā
Pēc ievēlēšanas Smiltēns uzsvēra, ka vēlas stiprināt parlamentāro demokrātiju, solot ievērot tiesības arī mazākumam tikt sadzirdētam. Viņš iecerējis panākt, lai deputātiem būtu iespēja iegūt vairāk informācijas un tas nozīmētu arī aktīvāku un plašāku Saeimas analītiskā dienesta darbu, lai deputātiem “būtu maksimālas datu apstrādes iespējas un izpētīt jautājumus”.
Runājot par Saeimas darba organizēšanu, Smiltēns būtu gatavs pārskatīt arī Saeimas komisiju un apakškomisiju funkcijas un jēgu.
“Zālē jābūt kārtībai, ar to būs izaicinājumi,” viņš piebilda par parlamenta darba organizēšanu, jo apzinoties, ka Saeimā ievēlēti deputāti, kuri Rīgas domē bieži izcēlušies ar sēžu filmēšanu un skaļu, provokatīvu rīcību.
“Kārtības rullis paredz veidus, kā vērsties pret Saeimas darba traucēšanu. Jāskatās arī procesā, vai ir iespējams vienoties, vai nē,” teica Smiltēns.
Vēl viņš uzsvēra, ka Ukrainas karogs Saeimas sēžu zālē paliks līdz Ukrainas uzvarai karā pret agresoru.
Ievēl arī pārējo Saeimas prezidiju
Nākamajā aizklātās balsošanas kārtā ievēlēja Saeimas spīkera biedri – Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība). Par viņu nobalsoja 84, bet pret – 15 deputāti no “Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši”. Par otru kandidātu uz šo amatu – Rūdolfu Brēmani – nobalsoja 15 deputāti, visticamāk, no paša pārstāvētās partijas. Viena vēlēšanu zīme bija nederīga – to nepareizi aizpildījis deputāts Valdis Kārkliņš (“Apvienotais saraksts”).
Savukārt par Saeimas priekšsēdētāja otro biedru ievēlēts Raimonds Vējonis (“Apvienotais saraksts”). Par viņa kandidatūru nobalsojuši 83 deputāti, bet pret – 16. Otrs kandidāts uz šo amatu bija Vjačeslavs Stepaņenko (“”Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši”), par viņu nobalsojuši, visticamāk, tikai viņa frakcijas biedri – 15 deputāti, bet pret bija 84.
Balsojums_Smiltens_2026.pdf
Savukārt par Saeimas sekretāri izraudzīta deputāte Petraviča. Tādējādi “Jaunās Vienotības” frakcijai Saeimas prezidijā nebūs amata.
Par Petravičas kandidatūru nobalsoja 68 deputāti, pret – 32.
Uz šo amatu bija vēl divas kandidatūras. Par Ļubovu Švecovu (“Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši”) nobalsoja 15 deputāti no viņas frakcijas, bet pret bija 85.
Savukārt par Edmunda Jurēvica (“Jaunā Vienotība”) kandidatūru nobalsoja 17 deputāti no “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” frakcijām, bet pret bija 83 parlamentārieši.
Savukārt par Saeimas sekretāra biedri izraudzīta deputāte Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”).
Par Ņenaševas kandidatūru nobalsoja 71 deputāts, pret – 26. Otru kandidāti uz šo amatu – Karīnu Sprūdi (“Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši”) balsojumā atbalstīja 15 deputāti no viņas frakcijas, bet pret bija 85.
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Saeimas priekssēdētāja vēlēšanu balsu skaitīšana
Līdz ar ievēlēšanu Smiltēns pārņēma sēdes vadīšanu no 14. Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība).
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu. Kopā ar Nacionālās apvienības desmit deputātiem tam būtu minimāls vairākums, bet, pievienojoties arī “Jaunās Vienotības” septiņiem deputātiem, – plašāks atbalsts parlamentā.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
