Septiņi mākslas darbi atgādina, ka par savu labsajūtu jādomā regulāri, nevis tikai tajā brīdī, kad saskaramies ar grūtībām. Katrā no šiem darbiem tiek atklāta kāda izdegšanas pazīme, un vienā no tiem mākslinieks Madars Vīlisters attēlojis arī sevi.
Ideja par šādu izstādi radās pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr mākslinieks uzskata, ka tieši tagad ir īstais brīdis šo tēmu aktualizēt, radot ko taustāmu, paliekošu un saskatāmu.
“Par to ir ļoti svarīgi runāt, jo daudzi kautrējas runāt, un es ceru – nevis ceru, bet es jau redzu, – ka izdevies no personīgas pieredzes to pacelt jau sociāla projektā,” teica mākslas projekta “Izdegšana” autors Madars Vīlisters.
Bažas par izdegšanu un stress uztrauc vairāk nekā 50 % nodarbināto,
secināts nesen veiktā aptaujā. Nacionālās psihiskās veselības centra valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce norāda, ka ilgstošas pārslodzes pazīmes ietekmē cilvēkus ne tikai emocionāli, bet arī fiziski.
“Kad mēs vairs nevaram pasmieties, pajokot par sevi, kad mēs nespējam vairs satikties ar draugiem – parunāt, pārrunāt –, kad neatliek laika ģimenei, nekam citam un miegs jau ir sācis traucēt, – tad ķermenī dažkārt sāk parādīties sāpes – muguras sāpes, galvas vai sprandas sāpes. Tad noteikti uz mūsu pleciem ir sagūlis daudz par daudz,” viņa teica.
Ilgstoši ignorējot šīs pazīmes, situācija var kļūt daudz nopietnāka, tādēļ palīdzību ieteicams meklēt, pirms ikdienas pienākumu izpilde sāk sagādāt grūtības. Izdegšanai ieilgstot, var pievienoties arī citi psihiskās veselības traucējumi.
“Izdegšanai saglabājoties ilgstošāku laika periodu, izpausmes kļūst dziļākas un sāk uzslāņoties medicīniski simptomi,
kuri kādā brīdī kļūst klīniski nozīmīgi, un tad tā vairs nav tikai izdegšana, tā ir arī psihisko traucējumu sākšanās,” uzsvēra psihiatre Jeļena Vrubļevska.
Tomēr saņemt palīdzību ne vienmēr ir iespējams uzreiz. Iepriekš vidējais gaidīšanas laiks pirmreizējai valsts apmaksātai psihiatra konsultācijai bija 78 dienas. 2025. gadā tās bija 59 dienas, liecina Nacionālā psihiskā veselības centra dati. Speciālisti gan norāda, ka ne visos gadījumos uzreiz ir nepieciešams vērsties pie psihiatra.
“Visieteicamākais būtu vēršanās pie savas ģimenes ārsta, jo viņš ir pirmais speciālists pie kura pacients nonāk,” teica Jeļena Vrubļevska. “Ģimenes ārsti parasti savu pacientu gana labi zina un spēj noteikt, kas ar viņu notiek, un vajadzības gadījumā uzņemties atbildību, uzņemties ārstēšanas uzsākšanu un nepieciešamības gadījumā arī virzīt pie psihiatra.”
Šogad īpaši tiek uzsvērta cilvēku pašu pieredze un nepieciešamība laikus sadzirdēt signālus, kas liecina par grūtībām. Viena no arvien biežāk aktualizētām problēmām ir izdegšana – ilgstošs stress un pārslodze, kas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.
Šā gada psihiskās veselības nedēļas tēma ir “Sadzirdēta pieredze: īstas balsis, īstas pārmaiņas”.
