Tiesa secināja, ka Grīnhofa darba attiecības ar Ģenerālprokuratūru bija izbeigusi jau 17. jūnijā, kad viņa iesniedza uzteikumu svarīga iemesla dēļ. Tādēļ prokuratūra nākamajā dienā izdotajā rīkojumā
nevarēja vienpusēji mainīt darba attiecību izbeigšanas pamatu, jo uzteikuma iesniegšanas brīdī darba attiecības jau bija izbeigušās.
Tiesa uzsvēra, ka darba devējs nevar apšaubīt darbinieka tiesības šādi uzteikt darba līgumu, atsaucoties uz savu nepiekrišanu darbinieka norādītajiem iemesliem.
Spriedums vēl nav stājies spēkā, un to var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.
Tiesa iepriekš bija arī apturējusi tiesvedību, lai abas puses varētu apspriest izlīguma iespējas, taču Grīnhofas aizstāvis Māris Grudulis aģentūrai LETA skaidroja, ka prokurors tam nepiekrita, tāpēc vēlāk tiesa atsāka lietas izskatīšanu pēc būtības. Grudulis atteicās komentēt iespējamos Grīnhofas finansiālos ieguvumus vai zaudējumus, kas amatpersonai rastos atkarībā no tā, vai viņa pati iesniedz atlūgumu vai arī tiek atlaista.
Prokuratūrā aģentūra LETA noskaidroja, ka par tālāko rīcību tā izlems pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu.
Prokuratūra izbeidza darba attiecības ar administratīvo direktori Grīnhofu, jo viņa bija zaudējusi vadības uzticību. Aprīlī prokuratūra medijiem paziņoja, ka aizdomās par prokuratūras administratīvās direktores Grīnhofas iespējamu prettiesisku rīcību Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude. Ģenerālprokurors Armīns Meisters 24. aprīlī izdeva rīkojumu par Grīnhofas atstādināšanu no darba pienākumu veikšanas uz pārbaudes laiku.
Prokuratūrā aģentūrai LETA apstiprināja, ka, ņemot vērā pārbaudē konstatētus faktiskos apstākļus, darba tiesiskās attiecības ar Grīnhofu 18. jūnijā izbeigtas, pamatojoties uz Darba likuma pantu, ka darbinieku var atlaist, ja tas “rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību”.
Konkrētus pārbaudē konstatētos faktus prokuratūra neatklāja.
Prokuratūrā apstiprināja, ka 19. jūnijā pēc savas iniciatīvas darbu pametis administratīvā direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Ģirts Māleris.
Patlaban par administratīvo direktoru ir iecelts Alēns Mickevičs, kurš 2021. gadā tika iecelts par Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru.
KONTEKSTS:
Ilze Grīnhofa prokuratūrā sāka strādāt pirms četriem gadiem. Savulaik viņa bija Valsts kontroles padomes locekle, 2021. gada sākumā arī viena no trim kandidātiem uz valsts kontroliera amatu. Par prokuratūras administratīvo direktori Grīnhofa kļuva laikā, kad ģenerālprokurors bija Juris Stukāns.
Stukāna pēctecis Armīns Meisters, vēl būdams Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, jau tolaik Grīnhofas darbībā esot manījis, viņa vārdiem, strādāšanu pretēji prokuratūras interesēm vai nerespektējot tās vajadzības, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šī gada pavasarī darbinieku profesionālās darbības vērtēšanas ietvaros uzsāka Grīnhofas pārbaudi.
Jautājumus bija radījusi gan Grīnhofas komunikācija ar padotajiem, gan atsevišķu projektu īstenošana, piemēram, transporta nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.
