Saskaņā ar Eiropas Prokuratūras tīmekļvietnē rakstīto kratīšanas un citas darbības veiktas izmeklēšanā, kas attiecas uz iespējamu krāpšanu iepirkumos. Alūksnes pašvaldības ierēdņi varētu būt saistīti ar prettiesiskām darbībām kopā ar pilsētā strādājošo uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu 1,4 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Prokuratūras savāktie pierādījumi liecina, ka lietā iesaistītie, iespējams, uzcēluši ražotnes iepriekš izvēlētiem uzņēmējiem, nevis rīkojuši atklātu un godīgu izsoli.
Eiropas Prokuratūra vēsta, ka izmeklēšana turpinās un pašlaik cita informācija netiks publiskota.
Alūksnes pašvaldības vadītājs Dzintars Adlers sarunā ar Latvijas Radio noraidīja aizdomas par iespējamo krāpšanu un pauda, ka prokuratūra runā par iespējamiem, nevis pierādītiem pārkāpumiem.
“Gan es kā domes priekšsēdētājs, gan pašvaldības speciālisti nesaskata nekādus pārkāpumus šī projekta īstenošanā.
Tā ka mums ir ļoti žēl, ka šobrīd Alūksnes novada pašvaldība un viss novads tiek varbūt nolikts tādā ne visai patīkamā situācijā,” sacīja Adlers.
Pašvaldības vadītājs pauda, ka iesaistītajām institūcijām nav skaidrs, kāds ir pašvaldības īstenotā projekta tiesiskais regulējums jeb nosacījumi, ar kādiem pašvaldības drīkst īstenot šādus projektus.
“Vajadzētu sabiedrībai tomēr pateikt mums visiem kopā, ka nedrīkst iet ar apgalvojumiem, ka mēs esam izkrāpuši Eiropas fondu naudu. Nu tā nav. Un tā nebija arī citos gadījumos. Cik man zināms, citās pašvaldībās tas ir vienkārši tāds totāls uzbrukums pašvaldību uzņēmējdarbības atbalstam,” sacīja Adlers.
Pēc trešdien, 28. oktobrī, notikušajām procesuālajām darbībām nu pašvaldība atgriezusies ierastajā darba ritmā. Neviens no darbiniekiem nav aizturēts.
Pašvaldības vadītājam un vairākām amatpersonām Eiropas Prokuratūras uzsāktajā kriminālprocesā noteikts statuss – tiesības uz aizstāvību.
Adlera vietnieks Arturs Dukulis (Zaļo un Zemnieku savienība) apstiprināja, ka viņam šajā kriminālprocesā ir iespējama saistība ar izmeklētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Dukulis iepriekš arī vadījis Alūksnes domi.
Spundiņa: Vai tā [kratīšana] bija jūsu kabinetā? Vai tā bija arī jūsu dzīvesvietā, automašīna vai kādi citi objekti ar jums personīgi saistīti?
Dukulis: Nu nevaru ne apstiprināt, ne noliegt.
Spundiņa: Tas var ļaut izdarīt secinājumus.
Dukulis: Dariet to pēc savas izvēles.
Alūksnes pašvaldības izpilddirektora Ingus Berkuļa tālrunis trešdien bija izslēgts. Ceturtdien viņš atzina, ka nesaprot, kāda viņam ir loma Eiropas Prokuratūras sāktajā kriminālprocesā.
Berkulis: Nu telefons bija… Jā, tas ir paņemts šobrīd.
Spundiņa: Tātad būtībā šīs kratīšanas tika veiktas arī pret jums.
Berkulis: Sniedzu informāciju visu, ko prasīja. Sadarbojāmies, jā.
Pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere, kas ir arī domes priekšsēdētāja sieva, vadīja ražošanas ēku būvniecības projektu. Viņa uz Latvijas Televīzijas jautājumiem ar KNAB viesošanos neatbildēja.
Pārbaudīts jau iepriekš
Vienu no ražotnēm bija ieguvis kokapstrādes uzņēmums SIA “Cewood”. Uzņēmuma valdes loceklis Ingars Ūdris aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmuma darbība norit ierastajā ritmā bez jebkādiem ierobežojumiem. Viņš uzsvēra, ka “Cewood” savā darbībā ievēro likumus un nav pieļāvis vai veicis prettiesiskas darbības.
Saistībā ar šo lietu uz laiku bija aizturēts arī jaunievēlētais “Apvienotā saraksta” deputāts Mārtiņš Brencis. Viņam bija jāsniedz informācija par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) uzraudzīto projektu Alūksnes pašvaldībā, jo līdz 2025. gadam viņš bija aģentūras direktora vietnieks. Pašā aģentūrā procesuālās darbības nav veiktas, paziņojusi CFLA.
Brencis prettiesiskas darbības noliedz. Viņam kriminālprocesā noteiktas tiesības uz aizstāvību, bet apsūdzības nav izvirzītas.
Tikmēr Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) Brenci atstādinājis no padomnieka amata. Kulbergs gan paziņoja, ka Brencis lietā esot trāpījies “garām ejot”. Tāpēc viņš nesaskata pamatu tam, lai viņa bijušais padomnieks atteiktos no deputāta mandāta.
Savukārt finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) aģentūrai LETA teica, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Eiropas Prokuratūra projektu “Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā” pārbaudīja jau 2022. gadā un atzina, ka tajā viss ir kārtībā. Kučinskis teicis, ka šobrīd ir grūti pateikt, par kuru objektu tieši ir runa, jo trūkst informācijas.
